Читать книгу Ienīstu. Gribu. Mīlu онлайн
– Atlaidiet! Jūs mani sāpināt! – Es tik tikko izspiežuies, mēģinādams izrauties, bet, kā vienmēr…
Viņš atkal nopriecājas un pagriež mani pret sienu.
– Tev sāpēs vēl vairāk!
Viņš vienā plaukstā satver manus matus, piespiežot vaigu pie aukstās akmens sienas, un ar otru roku aizvelk man kleitu uz augšu.
– Ko tu dari?! – es satriekta čukstu. Pat mana balss uz brīdi pazūd no šoka.
– Klusē!
Kad kleita ir novilkta līdz viduklim un es esmu stringos ar gandrīz kailu dibenu, viņš…
Viņš ar plaukstu nospiež man pa sēžamvietu, liekot šļakstam atbalsoties birojā.
– Auš! – Es izplešu acis no pēkšņā asins pieplūduma manā sejā un dedzinošajām sāpēm. Es sāku spiesties vēl spēcīgāk. – Atlaid mani! Vai tu esi iznācis no prāta?!
Vēl viens sitiens!
Kotovs piespiežas pie manis un raupji, aizsmakusi ieelpo man ausī.
– Es teicu, lai tu klusē!
Vēl viens sitiens! Un vēl! Un atkal! No sitieniem mana pakaļa deg! Bet es esmu traks, jo esmu uzbudināts! Manas biksītes ir slapjas no uztraukuma, un es aizvien vairāk izlieku muguru, nekontrolēti paceļot papēdi gaisā, lai saņemtu vēl vienu šņukstu.
– Tu darīsi, kā es teiktu! Un, ja nepaklausīsi, es tevi pātagu! Vai tu mani saproti?! – manā kaklā atskanēja caururbjoša vibrācija un tad vēl viens sitiens, kas lika manam vēdera lejasdaļai savilkties nepanesamā, žēlabainā mezglā.
– A-ahhhhh… – es sastingstu, nespēdams to noturēt, bet es sevi laboju. – Si… es saprotu…
Pēc maniem vārdiem viņš beidzot pārtrauca mani mocīt un vienlaikus sagādāt man baudu. Viņš pēkšņi ievelk gaisu man kaklā un berzē savu uzbudināto locekli pret manu sānu. Viņš ir pārstājis mani mocīt, bet tagad mans klīts ārkārtīgi pulsē un alkst atbrīvošanas. Viņš mani ir tā uzbudinājis, ka es nespēju domāt ne par ko citu. Viss manī kliedz un lūdz, lai mani pieskaras.
Un viņš sagādā manam ķermenim jaunu baudu, kad sāk glāstīt vietas, kurās viņš mani sit, liekot man saviļņoties līdzi viņa kustībām. Tik sen es neesmu piedzīvojusi tādu tornado, kas aizved manas domas uz tālām vietām. Tik augstu virs tā visa. Tas bija tikai kopā ar viņu. Vienmēr mežonīgs un neparedzams! Ak, mans Dievs!