Читать книгу Ienīstu. Gribu. Mīlu онлайн
– Absolūti nekas. Es nekādā veidā negrasījos to izmantot, tāpēc arī nav nekādu netīrumu, – es salauzti nopūšos.
– Varbūt liecinieki? – uzdod nākamo jautājumu jau Viktors Petrovičs.
Nedaudz padomājusi, es piekrītu.
– Jā. Mūsu mājkalpotāja – Ābela, viņa vairākkārt ir redzējusi krāpšanos. Mēs ar viņu labi komunicējām, tāpēc viņa man par visu ziņoja. Bet es nedomāju, ka viņa brauktu uz Krieviju liecināt pret savu darba devēju.
– Jā, – nopūšas Ruzilja apa. – Ne daudz.
Viktors Petrovičs, šķaudīdams rīkli, sāk skaidrot:
– Skatieties, tiesa jebkurā gadījumā vispirms ņems vērā māti kā galveno aizbildni. Un ņem vērā arī bērna vēlmes. Pirms tiesas jums ir jāsaņem pastāvīgs darbs un sava dzīvesvieta.
– Jā, es to zinu. Man jau ir darbs. Tagad man ir jāatrod dzīvesvieta. Kā es saprotu, mūsu vecā vienistabas istaba neder?
– Ne gluži. Dzīves apstākļiem jābūt labiem. Ja mēs salīdzinām jūs un jūsu bijušo vīru, viņš šeit uzvar.
Es saprotoši piekrītu. Tajā brīdī viesistabā ienāk Ānija.
– Klausies, Taņa! Par dzīvokli. Karimam ir tukšs dzīvoklis centrā. Kā būtu, ja mēs to pārdotu tev uz nomaksu?! – Ar plašu smaidu mana draudzene piedāvā, pēc kā man acīs kļūst dzīvokļa izmērs.
– Es tev par to nekad neatmaksāšu! Ko jūs darāt?!
– Neesi muļķis! Mēs samazināsim cenu. Tu maksāsi, cik vari.
– Nē, es nevaru, – es stingri teicu, skatoties draugam acīs. – Es ņemšu hipotekāro kredītu uz vienistabas dzīvokli. Karima dzīvoklis man ir par daudz.
– Tanja! Lieto savu galvu! Tas uzlabos tavas izredzes! Padomā par savu meitu un nesaki nē!
Es nopūšos un nolemju nomierināt Anju.
– Es par to padomāšu.
Protams, ka nē! Vai viņa ir traka?! Tas dzīvoklis centrā ir divdesmit mūsu vienistabas dzīvokļu vērts. Es nekad viņiem neatmaksāšu. Un viņi jau tā pārāk daudz dara manā labā. Dzīvoklis būtu par daudz!
Ānija uzmana, jo zina, ka mana atbilde nemainīsies.
– Padomā, padomā, – viņa klanās un dodas atpakaļ pie bērniem, jo tur atkal kāds kādam vilka matus.
Mēs ar viņas vecākiem pārrunājam vēl dažas detaļas, iedzeram tēju, un tad es dodos mājās. Tagad es zinu, ka man aiz muguras ir divi lieli juristi. Atliek tikai padarīt mani par perfektu aizbildni pēc tiesas standartiem.