Читать книгу Rudmatainās meitenes piedzīvojumi онлайн

Alas un kalnu labirintus jau sen sargā milzīgas lidojošas čūskas – šiem pūķiem var pietuvoties tikai daži izredzētie.

Tāpēc tagad esam drošībā – cilvēki no pilsētas neriskēs parādīties šo kalnu tuvumā.

Kas attiecas uz mūsu īpašumu, tas mums vairs nepieder, tas tika konfiscēts.

Mūsu lojālie cilvēki mums sekoja. Timotejs un Marija, Sadijs, Luiss – mūsu dīvais kučieris – Vereti un vēl vairāki cilvēki, viņi visi bez vilcināšanās nolēma dalīties mūsu liktenī.

Es nopūtos, kad viss atkal sagriezās kājām gaisā… Kamils pasmaidīja:

«Man izdevās paņemt līdzi suņus, un Luiss paņēma zirgus!» Lieliski, vai ne?

– Tiesa, jūs visi esat tik lieliski biedri, ka es nezinu, vai kādreiz varēšu jums pateikties… Jā, bet tomēr, kāpēc mani apsūdzēja burvēšanā? Kas par mani ziņoja, kurš zināja manu dzimumzīmi?

Kamils paskatījās prom un izdvesa:

«August, mammu…»





12 nodaļa

– Bet no kurienes?.. Kā Augusts to varēja nodarīt man, mums visiem? Man likās, ka es viņam patīku… Un pūķi, jūs teicāt, ka šajos kalnos dzīvo pūķi… Mans Dievs, vai tā ir taisnība?

Es biju neizpratnē par saviem vārdiem. Kā jūs varat izskaidrot kaut ko tādu, kas ir pretrunā jebkurai loģikai? Mēs neesam pasakā, tiešām!

– Mammu, kas attiecas uz pūķiem, tā ir absolūta patiesība. Tu laikam arī par tiem esi aizmirsis… Par tiem pastāstīšu vēlāk.

Kas attiecas uz Augustu, viņš jau ilgu laiku izrāda jums uzmanības pazīmes. Un sākumā tu biji viņam labvēlīga, jo atraitnei mūsu pasaulē ir grūti dzīvot, un tu jau sen zaudēji savu vīru. Bet tad tu sāki saprast, ka Augustu motivēja tikai pašlabums – viņš kaut kā pārāk neatlaidīgi sāka interesēties par mūsu bagātību, kas, jāsaka, ir diezgan liela,» Kamils nopūtās. – Nu, tu sāki viņu lēnām atstumt, atlikt tikšanās, centies nebūt ar viņu viena.

Reiz zirga izjādes laikā jūs un viņš atradāt sevi vienatnē, prom no citiem, un jūs viegli saplēsāt savu kleitu, aizķerot to uz nokrituša koka zara. Acīmredzot tieši tad Augusts to ieraudzīja.

Un ko es gribu atzīmēt, ka mūsu kalpones un Vereti daudzas reizes redzēja jūs izģērbtu un nevienam neienāca prātā rakstīt denonsācijas. Bet šis kungs nemaz nav nabags. Tagad viņš ir kļuvis vēl bagātāks, jo puse no mūsu naudas aizgāja viņam,“ Kamils skumji iesmējās. „Zini, Fransuā man teica, ka daži no mūsu kopīgiem paziņām atteicās atdot Augustam māju. Piemēram, Dipona kungs un barons Bernards, vai jūs viņu atceraties, viņš cieš no astmas?