Читать книгу Kaislīga izvēle vai līgava pēc pasūtījuma онлайн

Es atbildēju, ka esmu izsalkusi un gribētu iet lejā uz ēdamistabu. Es negrasījos neko vairāk teikt un meklēt izeju – lai aizbildnis spēlē pats, ja viņš vēlas. Viņš aizdomīgi pasmaidīja un paņēma glāzi no galda.

«Jūs varat ieturēt vakariņas šeit.»

– Nē, ēdamistabā būs ērtāk. «Es mēģināju runāt vienmērīgi, bet frāze izklausījās kodīga. Tumsa un vientulība ar šo vīrieti mani satrauca. Pēdējās dienās mēs nebijām daudz redzējuši, bet incidents ēdamistabā nevarēja izmest no galvas.

«Veronija,» viņš samierinājās un iedzēra malku no glāzes, skatoties uz mani pār to, «Es tikai gribēju tevi redzēt mierā un klusumā.» Pajautājiet, kā pagāja vizīte pie vecmātes. Cieniet mani, jūs un mēs tik maz runājam.

Es gandrīz izplūdu smieklos. Mēs daudz nerunājam, jo viņš nevarēja pretoties netīriem jokiem. Droši vien viņš speciāli visur atstāja žurnālus ar netīrām bildēm, lai… nezinu, lai mulsinātu vai izraisītu interesi. Domāju, ka viņam viss būtu paticis.

Ar muguru jutu tukšumu un tumsu gaitenī, kurā varēju paslēpties, tāpēc nebaidījos. Man bija kārdinājums vienkārši apgriezties un doties prom, bet es nolaidu acis un saviju pirkstus uz vēdera. Ļaujiet viņam uzskatīt viņu par pieticīgu muļķi, kurai ir pietiekami daudz.

«Nāc,» aizbildnis iesmējās un nolika glāzi uz galda.

Man pat nebija laika pamirkšķināt, pirms viņš piecēlās un bija man blakus. Aiz manis noklikšķēja durvju slēdzene, gluži kā terasē ar Adelfu, un arī šeit bija drūmi. Tas viss, kā zibens, paredzēja pērkonu no kaislības… kur es kļūdījos? Spītība aizbildni tikai iekvēlināja – Isari samaksāja par mēģinājumu izvilkt roku no galda apakšas. Mans iedomātais apmulsums viņu neuztrauca… vai viņš uztvēra maldināšanu?

Tas nekad agrāk nebija noticis, un es biju neizpratnē, izmisīgi cenšoties domāt taisni. Šajā laikā aizbildnis stāvēja man aiz muguras un aplika man savas rokas.

– Kas notika? Mēs praktiski esam ģimene, vai ne?

Silta elpa pie auss, plaukstas uz pleciem – viss kā uz terases, bet nu jau kļuvis pretīgi. Viņš redzēja, ka es negribu, ka mani samulsina pusmājieni un tā tālāk. Es to redzēju un joprojām daru!