Читать книгу Ļauno garu akadēmija, jeb Nežēlīgu meklējumu sērija онлайн

Mana mute sagriezās neatkarīgi no manas gribas. Un viņš to pamanīja – smaids uzreiz izgaisa. Vismaz kāds atvieglojums. Tagad viņš drūmi paskaidroja:

– Vai tu pret mani esi vienaldzīgs? Bet tā vienkārši nevar būt.

Viņa izbrīns piespieda mani iejūtīgi ieklausīties savās jūtās. Es nekad neesmu pieredzējis aizraušanos, es pat īsti nezinu, kas tas ir. Varbūt sekunde ar inkubu, bet tā nav aizraušanās, bet gan ietekme uz prātu. Bet viņa spēja atšķirt līdzjūtību no vienaldzības. Laur Kingarra izskatījās drosmīgs pat salīdzinājumā ar nobriedušiem vīriešiem; milzīgs skaits meiteņu būtu pārņemtas tikai ar šo spēka sajūtu, ja nekas cits nebūtu bijis. Tāpēc viņa atkal piegāja pie viņa, ieskatījās viņam acīs no apakšas un ar dusmām, bet ļoti patiesi sacīja:

– Laur, tavs izskats nevar izraisīt noraidījumu, tavi īstajā brīdī izskanējušie atbalsta vārdi manā dvēselē izraisīja atsaucību. Un pat jūsu rase rada zināmu interesi, nevis bailes. Godīgi sakot, man būtu viss iemesls jums patikt! Ja tikai es nebūtu teicis visas šīs muļķības. Ja vien tu nebūtu uzvedies tā, it kā visiem, ko sastapsi, būtu nekavējoties jāapguļas tavā priekšā un jāizpleš kājas. Kaut tu būtu pieklājīgs un labi audzināts, kā to diktējusi tava senā dzimta un dižciltīgā dzimta!

Es redzēju, kā viņa acu zīlītes izplešas, un tas man deva vēl lielāku drosmi – es teicu skaļāk:

– Ak jā, slimīgi mīļā, tu varētu apburt jebkuru meiteni, ja uzvesties savādāk!

Viņš atbildēja ar tikko apvaldītu dusmu:

– Tu runā muļķības! Tu mani mēri pēc cilvēciskām mērauklām, bet es neesmu cilvēks!

Viņa ļauni iesmējās viņam sejā. Varbūt es pārāk ilgi biju atturējies, un visu, ko biju kavējis, vairs nevarēja apturēt. Tagad es izrunāju vārdus paaugstinātā tonī:

– Bet es taču esmu vīrietis! Tāpēc ņemiet manus mērījumus: es nenākšu pie jums, pat ja piedzīvošu nepanesamu kaisli!

«Aizveries, izdari sev labu,» viņš palika pie katra vārda.

Bet es fiziski vairs nevarēju klusēt:

– Jā, Laur! Jo ir miesa un ir lepnums. Un pašcieņa man ir augstāka par kaut kādu baudu. Es neesmu aizmirsis par savu vārdu, tāpat kā visi citi šeit. Un tāpēc es nenākšu pie jums pat ar mazāko lūgumu!