Читать книгу Baltais eņģelis онлайн

– Jūs aizmirsāt ielikt naudu mūsu kastē. Un starp citu, vai alga nāca uz karti? Ir pienācis laiks maksāt komunālos maksājumus.

«Nē, es neatnācu,» Vadims atļāvās melot. Un nauda, labi, mums ir ārsta jubileja darbā. Viņš mani uzaicināja, ir neērti atteikties. Redzi, īstais cilvēks. Vadims atkal meloja.

Mamma bija ārkārtīgi nelaimīga. Bet, pretēji savai paraža, viņa uz viņu nekliedza, tikai kaut ko murmināja zem deguna un devās skatīties savu iecienītāko seriālu. Vadims pat ievilka galvu plecos, gaidot atriebību. Bet tagad viņš atviegloti uzelpoja. Duša. Sapņot. Mamma uzmanīgi iztaisnoja nokritušo segu un nopūtās. Viņa tik ļoti mīlēja savu zēnu. Viņai arī patika klausīties sava guļošā dēla elpošanu.

Rīts. Visi mājas darbi ir pabeigti. Vadims iznāca pa vārtiem. Viņš attālinājās no mājas un skrēja, viņam likās, ka viņam ir izauguši spārni, un viņš lidoja pāri zemei. Mana sirds bija gatava izlauzties no krūtīm. Šeit ir stacija, vēl ir laiks līdz viņa vilciena pienākšanai. Vadims apsēdās uz omulīga soliņa, kura priekšā kā daudzkrāsains paklājs izpletās puķu dobe. Likās, ka viņš viņu ieraudzīja pirmo reizi. Ilgu laiku viņš nevarēja atvilkt elpu, viņa sirds izmisīgi pukstēja no domas, ka tagad viņš varētu saukt labāko meiteni pasaulē – Ņinu. Ko viņš teiks? Varbūt viņa jau ir aizmirsusi par viņu? Nē, viņš nezvanīs. Bet pati roka sniedzās pēc telefona. Līdz ar to…

«Sveiki,» sacīja Vadims.

– Sveiki! Sveiki! Kāpēc tu vakar nezvanīji? Es jau sāku uztraukties! Rīt sestdiena, man brīva diena. Un tu?

– ES arī.

«Tad es satikšu tevi savā pieturā vienpadsmitos.» Piekrita?

– Jā.

– Čau. Uz redzēšanos.

Kas notika ar Vadimu. Vai tas varētu būt tik vienkārši? Viņš nespēja noticēt, ka dodas uz īstu randiņu…

– Kā tas nākas, ka tev sestdien jādodas prom? – mamma bija pārsteigta. Kurš parūpēsies par vectēvu? Un lietas ir sakrājušās mājās. Ja tikai es varētu nokrāsot lapeni, ir pienācis laiks atraisīt puķu dobes. Nē, es ļoti pieprasu, lai jūs man paskaidrojiet, kurp dosieties brīvajā dienā.