Читать книгу Baltais eņģelis онлайн

«Mammu, es tev teicu, ka ir mūsu ārsta jubileja,» Vadims meloja. Viņš mani uzaicināja, bija neērti atteikties.

– Jūs kļūstat pilnīgi bezatbildīga. Tev ir jārūpējas par mani un vectēvu.

– Mammu, es to daru katru dienu. Vai es varu atļauties nedaudz atpūsties.

– Šīs tavas jubilejas neko labu nenesīs.

Mamma izplūda asarās. Vadims, protams, paredzēja, ka viņu saruna beigsies tieši šādi. Nereti jebkura dēla un mātes saruna beidzās ar mātes pārmetumiem un asarām. Bet arī šoreiz Vadims atrada spēku nākt augšā, apskaut mātes plecus, pačukstēt viņai, ka mīl viņu un ka viņam būs laiks veikt visus mājas darbus no rīta, agri ceļoties.

No rīta Vadimam tomēr izdevās aizbēgt no mājas. Stacija. Elektriskais vilciens. Telefona zvans.

– Sveiki! Sveiki! Sveiks kur tu esi? Citādi mēs tevi gaidām.

– Es jau esmu vilcienā. ES eju.

– Uz redzēšanos.

Vadims no laimes kļuva kurls un akls. Viņa viņu gaida. Bet es domāju, ka viņa teica, ka viņi gaida. Bet ar ko viņa viņu gaida? Man apreiba galva. Viņš kļuva satraukts, un viņa galva pilnībā griezās. Šī ir viņas pietura. Vadims ar grūtībām piecēlās, kājas padevās. Viņš gāja, pieķēries pie sēdekļiem un vestibila sienām. Vilciena durvis atvērās, un Vadims burtiski izkrita no vagona.

– Sveiks, pie viņa pieskrēja Ņina, kas viņu gaidīja uz perona. Kāpēc tu esi tik bāls un noguris?

– Jā, man griezās galva.

Vadims nevarēja viņai pateikt, cik ļoti viņš vēlas viņu satikt un kā viņš baidījās no šīs tikšanās.

Ņina, nedodot viņam pārtraukumu, sacīja:

– Iepazīstieties, tas ir mans dēls Koļa. Viņam drīz būs desmit gadi. Viņš ir gandrīz pieaudzis puisis. Turklāt viņš ir ļoti neatkarīgs. Vai jūs neiebilstu, ja mēs trīs pastaigātos?

«Protams, es neiebilstu,» Vadims paspēja izspiest.

Kāds pagrieziens. Vadims nezināja, kā uzvesties. Viņam nebija laika sakārtot savas domas. Bet bija labi. Vadims nokļuva sev neierastā situācijā. Labi, ka Ņina bija blakus. Koļa draudzīgi pasniedza roku Vadimam un pasmaidīja.

– Iepazīsimies!

«Jā,» sacīja Vadims.

«Tad iesim, Koļa un es jums parādīsim mūsu pilsētu.» Jūs droši vien nekad neesat šeit bijis.