Читать книгу Spoku sargs онлайн

– Kur tu dzīvo? Es tevi pavadīšu. Pēkšņi viņi gaida aiz stūra,» es piecēlos un palīdzēju viņai piecelties.

– Nē, tev nevajag mani pavadīt. Es dzīvoju netālu, un šie nelieši bija tik nobijušies, ka neatgriezīsies,» viņa notīrīja netīrumus no kleitas apakšmalas un iztaisnojās.

– Esi uzmanīgs. Ja tavi mocītāji atkal parādīsies, tuvāko pāris stundu laikā es būšu Lepotā,» es brīdināju.

– Ej ej. Jūsu pavadonis jau ir noguris no satraukuma. Vēl tikai nedaudz, un viņa pati atnāks šurp skriet,» viņa pamāja ar galvu un traucās uz rosīgo šoseju, kas bija redzama starp mājām.

Es viņai nejautāju, kā viņa zināja par savu pavadoni. Un tāpēc bija skaidrs, ka viens uz šādiem restorāniem neiet.

Es steidzos uz restorānu un tikko biju iegājusi, kad Lisa man pamāja ar roku, sēžot pie galdiņa pie loga.

– Beidzot es biju tik noraizējies. Es jau domāju iet tev palīdzēt,» viņa teica, kad es apsēdos pretī.

– Palīdzībai? Un kā jūs varētu man palīdzēt? – pasmaidīja un paņēma ēdienkarti, kuru pieklājīgais viesmīlis pasniedza man.

– Tev nevajadzētu smieties. Vai esat aizmirsis, ka es varu izveidot dunci? – viņa pusbalsī jautāja.

– Nē, neesmu aizmirsis. Bet jums joprojām ir jāzina, kā lietot dunci. Citādi tam nav jēgas.

«Es to varu,» viņa lepojās.

– Jā? Un kas tevi mācīja? – man radās interese.

Man vienmēr šķitis, ka tādām trauslām romantiskām dabām kā Liza vislabāk ir kontrolēt augus vai gaisu, bet noteikti ne ieročus.

«Mans tēvs vienmēr gribēja, lai es varu pastāvēt par sevi, tāpēc kopš bērnības nodarbojos ar dažādām cīņas mākslām.

– Nopietni? Es pat nevarēju par to domāt. Izrādās, ka es par tevi zinu tik maz.

«Nu, iepazīsim viens otru labāk,» viņa teica, paņēma glāzi un pastiepa man roku.

– Iesim. Lūk, tuvākai paziņai,» es pasludināju, un mēs saskandinājām glāzes.

Vakars pagāja labi. Mēs daudz runājām un smējāmies. Tiesa, es centos viņu neielaist manas ģimenes problēmās, bet viņa nejautāja.

Vakariņas bija lieliskas. Īpaši zivis, kas pagatavotas uz oglēm. Pasūtot apzināti neskatījos uz cenām, lai varētu pasūtīt tieši to, ko vēlos, nevis lētāk. Pēc nemitīgās taupīšanas gribējās vismaz uz vakaru atpūsties un baudīt ēdienu un patīkamu kompāniju.