Читать книгу Spoku sargs онлайн

– Esmu gatavs. Ejam,» viņa teica un noskrēja lejā pa kāpnēm no otrā stāva.

Viņa bija ģērbusies mētelī ar melnu flitetu kleitu apakšā. Viņa izskatījās lieliski, ko es viņai uzreiz pateicu. Liza pasmaidīja un satvēra manu roku. Tuvums viņai lika manai sirdij paātrināties, taču es to neizrādīju un lēnām vedu viņu uz izeju. Uz ceļa ārpus akadēmijas mūs jau gaidīja taksis, kuru biju iepriekš izsaucis.

Mēs apsēdāmies aizmugurējā sēdeklī, un Liza sāka runāt par to, kā norit viņas praktiskā apmācība. Kā izrādījās, Efims Prohorovičs nesteidzās mācīt pārējiem manā kursā izveidot spoku ieročus. Pēc tam, kad visi iemācījās izgatavot dunci, ko nevarēja mest, bet tikai turēja rokās, viņš viņus pārcēla uz teorētisko apmācību spoku bruņu pamatos. Visticamāk, viņš mani mācīja savādāk, jo es devos uz Rifts.

Restorāns Lepota, uz kuru uzaicināju Lizu, tika uzskatīts par vienu no dārgākajiem pilsētā un tur drīkstēja uzturēties tikai aristokrāti. Pagājušajā gadā bija milzīgs skandāls, kas izcēlās pēc tam, kad viņi atteicās ielaist bagātu rūpnieku no vienkāršajiem cilvēkiem. Man nepatika vicināt savu titulu, bet šajā gadījumā man tas bija jādara, ja gribēju, lai mani ielaiž.

Izkāpām no taksometra un devāmies uz restorāna augsto lieveni. Pēkšņi tieši pie ieejas es sajutu aukstumu, kas pārskrēja pa muguru un sastinga pakausī. Tas notika ar mani, kad bija briesmas. Bet ne tikai man, bet arī tiem, kas ir man blakus. Es apstājos, izveidoju zobenu un piesardzīgi paskatījos apkārt.

– Kostja, kas noticis? – Liza uztraucās.

– Es vēl nezinu, bet…

Man nebija laika pabeigt teikumu, jo no tuvākās vārtejas atskanēja kņada.

– Iet uz restorānu. «Es tagad būšu klāt,» es pavēlēju un ieskrēju tumšajā vārtejā.

Vispirms es ieraudzīju sievieti. Viņa lidinājās virs zemes, piespieda rokas pie rīkles un spārdīja kājas. Klusi atvērusi muti, viņa ar asarām acīs lūdza palīdzību. Pretī viņai stāvēja trīs tumšas figūras garos, melnos tērpos.

– Hei, palaidiet sievieti vaļā! – es iekliedzos un pacēlu zobenu.

«Nogalini viņu,» atskanēja aizsmakusi vecas sievietes balss, un divi no viņiem pagriezās pret mani.