Читать книгу Greizsirdīgs, karsts, bīstams… онлайн

– Atlaid manu roku vai…

– Vai ko? – Es nevaru noticēt, cik ļoti viņam patīk pārtraukt citus cilvēkus. Tas ir tik nekulturāli un izaicinoši.

– Es kliegšu tik skaļi, ka visi satrauksies, un tu dabūsi pa savu nekaunīgo seju, – tā es teicu, cenšoties atbrīvot savu roku no viņa satvēriena. – Kā tev tas šķiet?

– Uz priekšu, – Stīvs pasmaidīja, skatīdamies uz mani kā uz traku muļķi. – Viņiem nav izredžu mani apturēt. Un tevi es pēc šī dusmu lēkmes lēkmes izvilku no šejienes, un mēs normāli aprunāsimies ārā. Kā tev tas patīk?

Nav vārdu, ir tikai emocijas. Viņš atlaida manu roku, un es nekavējoties apsēdos atpakaļ. Nē, es negrasījos darīt to, ko viņš gribēja. Es tikai gribēju noskaidrot, ko, pie velna, viņš domā, ka dara.

– Vai tu vispār esi pie prāta? – Es nedaudz noliecos uz priekšu, cenšoties nepievērst sev uzmanību. – Tomēr neredzēju jēgu jautāt. Es zināju, ka iepazīšanās portālos ir tikai muļķi, – es neapmierināti piesitināju roku pie galda.

– Priecājos, ka esi nomierinājies, – Stīvs pasmaidīja. Nē, viņš jokoja. Es nemaz neesmu nomierinājusies, esmu tikai vēl dusmīgāka, un viņš sēž un mēģina manu pacietību. – Kā būtu ar dzērienu?

– Es ar tevi nedzeršu, – es pagriezu galvu. – Tas būtu muļķīgi no manas puses.

– Kā vēlies, – puisis izvilka no kabatas cigarešu paciņu un nesteidzīgi aizsmēķēja. – Viens pluss, tu vari šeit smēķēt un neuztraukties. Nezinu, ko tu esi iecerējusi, Eileen, bet es negrasījos tevi novietot pret sienu aiz šīs brīnišķīgās vietas aizmugurējām durvīm, – Stīvs pasmaidīja, atkal skatoties apkārt. – Es nezinu, ko tāds cilvēks kā tu šeit dara.

Protams, es viņam arī noticēju. Tas nav pie aizmugurējām durvīm, bet kaut kur citur. Es redzu šīs bezkaunīgās acis, un mani tas nemulsina. Kādēļ, pie velna, es piekritu šai tikšanās reizei?

– Tu tērē savu laiku, – es pasmaidīju. – Tu ar mani neko nesasniegsi. Es neesmu kāda… – es nopriecājos, sakrustojot rokas uz krūtīm. Viņš vēroja mani un pasmaidīja.

– Lūdzu, nevajag būt trakai. Es vienkārši gribēju parunāties privāti, kur ir mazāk ausu, – viņš turpināja mierīgā tonī, neraugoties uz manu žultiņu piesūcināto runu. – Bet, ja jūs nevēlaties, es varu jums pateikt tieši šeit.