Читать книгу Greizsirdīgs, karsts, bīstams… онлайн

– Labs vakars, – puisis izstiepa roku, un man neatlika nekas cits, kā tikai pasniegt viņam savu. Viņš maigi to paspieda un atlaida.

Es neviļus pagriezu galvu pret Lizbetu, kura nemitīgi raudzījās uz mums. Viņš izdarīja to pašu, un Lizbeta ātri vien novērsās.

– Tu atnāci kopā ar draugu? – Un no kurienes, pie velna, viņš to zināja.

– Nu… jā, – es atbildēju kaut kā nedroši, pat vainīgi. Bet kāpēc? Kāda liela problēma? Varbūt viņa bija šeit tikai kā kompānija, lai mani uzmundrinātu. Viņš jautāja tā, it kā es būtu izdarījusi kādu noziegumu.

– Vai randiņam vajadzētu nozīmēt kopīgu pastaigu ar draudzenēm? – Puisis jautāja plakani, galvu nedaudz noliecis uz sāniem. Viņš iebāza rokas bikšu kabatās un skatījās uz mani ar neizteiksmīgu skatienu.

Padomā par to. Viņam tas, šķiet, nepatika. Labi, Eileen, nevajag pazust.

– Es viņu nevedīšu, – es sakrustojos ar rokām uz krūtīm. – Kāpēc, vai ir kāda problēma? – Puisis apskatīja mani no galvas līdz kājām un pasmaidīja.

– Nekādu problēmu, – viņš pakratīja galvu, sākot apstaigāt istabu. – Jauka vieta, – viņš sacīja, viņa intonācijai nesakrītot ar vārdiem. – Vai mēs apsēdīsimies?

– Mēs varētu, – es piekritu, pagriežot viņam muguru un ejot uz priekšu. Dzirdēju aiz sevis viņa soļus un domās nopriecāju sevi. Velns, kāpēc, pie velna, es tā trīcēju, tas taču nav tā, it kā kaut kas būtu noticis. Es aizsedzu plakstiņus un nedaudz paklupu. Man nebija vajadzīga liela palīdzība, bet viņš turēja mani par elkoni.

– Uzmanīgi, – viņš čukstēja man ausī, atlaižot manu elkoni. No viņa pieskāriena jutos kā pēc elektriskās strāvas trieciena. Es, viņam nemanot, ar roku berzēju elkoni un apsēdos pie mazā galdiņa.

Jā, viņš bija izskatīgs, bet viņā bija kaut kas tāds, kas man šķita dīvains un nesaprotams. Viņš bija kā plēsējs, kas pamanīja visu līdz pat mazākajam sīkumam. Viņš paskatījās uz manām rokām, kas nedaudz drebēja uz galda. Man gribējās tās nolaist, bet viņš saprastu.

– Kāpēc jūs uzaicinājāt…

– Jūs? – Puisis mani pārtrauca, veltot man smaidīgu, draudzīgu skatienu. – Varbūt tāpēc, ka tu esi mans tips, varbūt kāda cita iemesla dēļ. Vai tas ir svarīgi?