Читать книгу Ļauno garu akadēmija, jeb Nežēlīgu meklējumu sērija онлайн

– Kas ir labi? – elfs tagad vispār skatījās ārā pa logu un izlikās galēju interesi par kaut ko tur. – Jā, starp mums bija viena… savstarpēja neveiklība.

Mana zinātkāre kļuva kā nepieradināts zvērs:

– Kāda neveiklība? Vai viņš tevi nomāca? Anael, pastāsti man!

– Atstāj mani vienu! Un gatavojieties nākamajai lekcijai!

Es negribēju izraisīt kairinājumu, tāpēc klusēju. Kas ir «savstarpēja neveiklība»? Tāpēc es sadevos rokās ar dārznieka dēlu, un tagad esmu trimdā. Anaels un Janoss arī turējās rokās?.. Vai arī notika kaut kas daudz vairāk? Es nevarēju izturēt:

– Vai tu skūpstīji?

«Jā, mēs skūpstījāmies,» elfs nomurmināja atbildi.

«Ak,» es vienkārši nevarēju neizrunāt šo skaņu, kas neatspoguļoja pat ne piles manu pārsteigumu.

Anaels asi pagriezās pret mani un nošņāca:

– Tiekamies pēc sešiem mēnešiem. Un, ja Jānis jau ir pamanījis tavu seju, tad mēs uz tevi paskatīsimies pēc nedēļas – tad izlemsim, vai tu viņu noskūpstīji vai ne tikai noskūpstīji! Paskatījos šeit, lai nosodītu kārtīgus elfus!

Es iekodu mēlē un vairs necilāju šo tēmu. Diemžēl mana pieredze nebija pietiekama, lai attēlos iedomāties, kā viena dzimuma inkubators un elfs var «ne tikai skūpstīties». Un man bija jāpierod pie daudzām lietām vienlaikus, tāpēc nebija jēgas tērēt visu savu pārsteigumu tikai vienam jautājumam. Rezerves vēl būs izsmeltas, ko tad darīt?

* * *

Pēc stundām uzreiz devos uz bibliotēku – par laimi, tagad man bija karte. Ēka atradās nedaudz tālāk, un tajā bija negaidīti maz cilvēku. Milzīgā aptumšotā telpa ar daudziem elegantiem galdiem bija gandrīz tukša. Ja es zinātu, kur var mierīgi pasēdēt, es jau sen būtu te niris.

Bet es neatradu nevienu no strādniekiem aiz garās letes. Viņa klusi sauca – nekādas atbildes. Paskatījos apkārt, bet nolēmu, ka nevērsīšos pēc palīdzības pie skolēniem. Man pietika rupjību no tās dienas uz visu mūžu.

Aiz letes bija plaukti un atvērtas durvis – iespējams, arhīvs. Bet tuvākajā plauktā ieraudzīju to, kas man bija vajadzīgs – smagnēju sējumu ar uzrakstu uz mugurkaula «Dziedinošie augi un citi elfu maģijas atribūti». Izskatās tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Es apzināti atstāju tukšas vietas lekciju materiāla pierakstos, lai aizpildītu robus zināšanās. Viņa vēlreiz paskatījās apkārt un tad apņēmīgi apgāja ap leti, paņēma grāmatu un apsēdās pie tuvākā galdiņa. Tiklīdz parādīsies strādnieks, es došos tieši pie viņa.