Читать книгу Ļauno garu akadēmija, jeb Nežēlīgu meklējumu sērija онлайн
«Ko jūs darāt šovakar, Tialla?» Vai es varu aicināt jūs pievienoties man, um, gatavojot ļoti svarīgu mājsaimniecību…
– Nevar! – Es nevarēju to izturēt. – Man jau ir randiņš! Kā viņu sauc… Alfa, lūk!
Burvja smiekli mainīja manu uzmanību, un tikai tagad es atcerējos viņa klātbūtni. Viņam bija melni mati un tumši zilas acis – tonis pret toni ar akadēmisko uniformu. Man nepatika viņa ļaunie smiekli ar nelielu sarkasma piegaršu, tāpēc es izaicinoši paskatījos uz viņu un teicu pēc iespējas mierīgāk:
«Es negribēju aizvainot tavu draugu ar atteikumu, es tikai izteicu faktus.»
Viņa skatiens kļuva vērīgs:
– Nodevība ar inkubu netiek uzskatīta par nodevību. Alfa vilkači nevar būt tik stulbi, lai to nezinātu. Vai arī alfa mātīte ir tik stulba?
Es uz brīdi zaudēju savaldību, bet līdz šim nekad mūžā nebiju saukta par sievieti.
– Izvēlieties savus izteicienus!
«Paskaties uz savu sejas izteiksmi, alfa mātīte.» Pat viņš tevi neglābs, ja turpināsi uzvesties kā pilnīga kuce.
Es parasti izceļos ar atturību, bet vienkārši nebiju pieradis pie šādas izturēšanās, tāpēc kļuvu arvien dusmīgāks, kaut gan mēģināju vārdus izrunāt vienmērīgā tonī:
– Es atkārtoju, izvēlieties savus izteicienus.
«Es vēlos, lai es varētu tos izvēlēties pirms katra sākuma.»
Es esmu hercoga meita! Un, ja kāds var apvainot mani, tas ir tikai pats hercogs! Taču sapratusi, ka jau pirmajā dienā demonstrēt raksturu ir nepiedienīgi, viņa piespieda sevi nomierināties un piebāza sev vēl vienu omletes gabaliņu. Nav laba doma ar kādu strīdēties jau no paša sākuma, pat ja tas to lūdz. Negaidīti man palīgā nāca Mirna:
– Iniran, viņa ir jauna. Viņš vispār neko nezina, cik es saprotu!
Es aizrījos un klepoju. Inkubuss man līdzjūtīgi paglaudīja pa muguru. Uzreiz pārvērtējot visu situāciju, es vēlreiz paskatījos uz burvi:
– Atvainojiet, jūsu augstība. Mans uzliesmojums bija nepiemērots.
Viņš pacēla tumšas uzacis, bet tad nespēja nesmaidīt un teica:
– Jūs neko droši nezināt, jo atceraties par statusiem.
– ES atvainojos. Tev jāsaprot, ka es vēl neesmu pieradusi…» es no inerces teicu.