Читать книгу Šķērsielas онлайн
Bet Koša pakratīja galvu:
– Kas tas par absurdu, Elizaveta Andrejevna? Jums būs iespēja, ja nu vienīgi ar pistoli priekšrocību veidā.
– Tāpēc iedod man ieroci un māci! – Es vēl neesmu padevusies.
"Viņi to jau ir iedevuši, izmantojiet," viņš pamāja Sašai, kurš sēdēja netālu no ģērbtuves un gaidīja, kad mēs beigsim.
Sākumā bija saruna par miesassargu neņemšanu uz sporta zāli, taču Vaņa viegli padevās manai pierunāšanai – kāda viņam starpība, ja necieš mana drošība? Un man vajadzēja kaut kādu orientieri, uz kuru skatos un vairs nezaudējos prioritātēs – smaidošā Saša kļuva par orientieri. Taču vēlāk pats vīrs ar īgnumu skaidroja: “Laiki ir tik ļoti mainījušies, dārgais, ka tikai šī tava modīgā rokassomiņa drīkst legāli nēsāt šaujamieroci. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc es viņu nolīgu. Nekaitināsim atkal varas iestādes. Vai tas nav tas, ko tu gribēji?” Par to Ivans saņēma no manis ilgu un vismaigāko skūpstu, jo galu galā mana cerība nebija pilnībā mirusi. Maz ticams, ka visi viņa puiši ir atbruņojušies, taču viņi noteikti jau ilgu laiku ielās nav vicinājušies ar ložmetējiem.
– Zeļa, valzirgs! – Ridžs sauca no ieejas. – Ejam uz otro stāvu – tur meitenes nodarbojas ar tādu fitnesu, manas bumbas gandrīz plīst!
Vairāki puiši smejoties uzskrēja augšā, kāds devās uz dušu, un es atgriezos pie aparāta un izdarīju vēl divus piegājienus uz tauriņa. Koša kaut ko pārrunāja ar Slavku, kamēr es pārģērbos, tikai Saša vienmēr izskatījās savākti.
Mēs negājām kā vesela grupa – mēs neaicinājām fitnesa frīkus, kuri bija izgājuši visu. Koša iznira pirmais, bet apstājās zem viziera, paceļot galvu un ieelpojot pavasara gaisu. Es jau grasījos domāt, ka šī bija pirmā reize, kad es viņā redzēju kādu cilvēcisku emociju izpausmi, bet viņš teica:
–Šodien ir tāds klusums. Kas mainījās?
"Nekas, Koš," Slavka iesmējās mums priekšā un noklikšķināja uz atslēgas piekariņa, lai izslēgtu signalizāciju savā automašīnā. – Autobusi tika padzīti no stāvvietas – varbūt viņiem tika veikta kāda veida pārbaude.
"Varbūt," Koša atbildēja, bet nez kāpēc gāja man blakus, miesassarga otrā pusē. – Tas ir kaut kā tukšs.