Читать книгу Baltais eņģelis онлайн

Pilsētā ienāca nakts. Viss bija iegrimis tumsā. Pilsētas nomalēs privātmāju logos nodzisa gaismas. Klusums izplatījās visur. Vārti nečīkstēja, to eņģes bija bagātīgi ieeļļotas ar mašīnu eļļu. Neskaidrajās kontūrās varēja uzminēt vīrieti, kurš aiz sevis vilka milzīgu ceļojumu somu. Slogs nebija viegls. Viņš neveikli mēģināja nest somu sev priekšā, taču rokā esošā lāpsta tam traucēja. Viņam bija grūti. Arī plecs tik tikko izturēja somas svaru. Viņš ātri gāja pāri ceļam. Sākumā viņš gāja pa zāli, nemitīgi atsitoties pret zemu augošiem krūmiem, jo tumsā viņš nebūtu redzējis savu izstiepto roku. Viņš labi pārzināja šo jomu. Intuitīvi viņš atrada vietu, kas, viņaprāt, bija ideāla, un nometa somu zemē. Atbrīvojies no lielās slodzes, vīrietis ar plaukstu noslaucīja sviedrus no pieres un mēģināja atvilkt elpu. Viņš paskatījās uz naksnīgajām debesīm un priecājās par to tumsu.

Viņš paņēma lāpstu un sāka rakt, bija daudz jāstrādā, lai izraktu šai lielajai somai bedri. Vispirms jums rūpīgi jānoņem zāles segums. Kā šis. Nežēlīgais mēness tomēr paskatījās no aiz mākoņiem. Viņš nebija laimīgs; tumsā viņš jutās pārliecinātāks. Beidzot caurumā tika ievietota soma. Viņš steigšus apbēra to ar zemi un ar prieku samīda to, lai sablīvētu zemi. Es neaizmirsu visu noklāt ar zāli. Šeit gandrīz nekad nav garāmgājēju. Bet, ja kāds nejauši iemaldītu šajā vietā, viņš nepamanītu neko neparastu.

Viņu pārņēma iepriekš nezināma brīvības sajūta. Brīvība! Viņš iztaisnojās tā, ka visi muguras skriemeļi saplaisāja. Nesteidzīgā solī viņš devās atpakaļceļā. Viņš neaizmirsa paņemt līdzi lāpstu. Šeit ir ceļš. Tad viņš kļuva piesardzīgs, vai kāds viņu ir redzējis? Viņš apstājās, uzmanīgi paskatījās apkārt un klausījās. Nakts putns klusi paslīdēja viņam garām. Viņu traucēja nakts šalkas un skaņas. Cilvēki? Tuvumā neviena nebija. Viņš stāvēja nekustīgi, nokratīja zemi, aptaustīja tumsā uz zāles guļošu kociņu un ar to notīrīja lāpstu no iestrēgušās zemes. Viņš mierīgi un nesteidzīgi šķērsoja ceļu. Vārtus nečīkstot, viņš iegāja pagalmā. Viņš iebāza lāpstu puķu dobē un iegāja mājā. Šeit ir gulta. Klusums skanēja manās ausīs. Viņš apgūlās, saritinājies. Viņa spēks viņu pameta. Viņš aizmiga.