Читать книгу Nekromantijas kļūdas robeža онлайн

Viņš tikai pamāja ar galvu. Bet nedaudz vēlāk es beidzot izlūdzos medmāsai nobružātu grāmatu un biju apņēmības pilna izturēt, cik ilgi vien iespējams.

* * *

Tuvāk rītam acis pašas aizvērās.

– Tanjukh! – es garīgi uzsaucu, lai uzmundrinātu sevi vismaz ar sarunu. Tomēr mana meitene neatbildēja. – Tanja, kur tu esi?

Un atkal klusums. Vai tas tiešām ir iztvaikojis? Bet pirms pāris stundām viņa noteikti bija pie manis. Izlasīju vēl pāris lappuses, paskatījos griestos, sapratu, ka pavisam drīz padošos, un zvanīju vēlreiz – šoreiz skaļi un bargāk:

– Tanja!

– Nu? – neapmierināti nomurmināju.

Es piedzīvoju vilšanās vilni, bet mēģināju domāt bez atklāta aizkaitinājuma:

– Kur tu biji?

– Es biju šeit. ES gulēju.

– Guļ?!

Nez kāpēc šis fakts mani ļoti saniknoja. Kamēr es šeit ņemu repu visiem, parazīti ar tīru dvēseli guļ?

«Es gulēju,» šoreiz viņas balss izklausījās apmierināta. «Es domāju, ka savā iepriekšējā dzīvē neesmu tik daudz gulējis kā tagad.»

Manam sašutumam nebija robežu:

– Oho! Ko, izrādās, man vispār nevajadzētu gulēt?

«Nezvēr, Ol,» Taiiška samiernieciski čukstēja. «Varbūt es to izgulēšu mūsu abu dēļ.» Vai arī kustoties ir laiks atpūsties… Nu, atzīsti – tu vienmēr pamosties jautrs.

Kas ir patiesība, tas ir patiesība. Jau tagad sapratu, ka, lai arī noguruma satriekta, tiklīdz aizmigšu un pamostos viņu šausmīgajā pasaulē, jutīšos savādāk – it kā patiesībā būtu nogulējusi astoņas stundas. Un tomēr pašreizējais uzdevumu sadalījums man nederēja, tāpēc nolēmu uzliet eļļu ugunī:

– Un jūs pat nepamodāties, kad ienāca Dmitrijs Aleksandrovičs?

«Dmitrijs Aleksandrovičs…» Taiška izvilka. Jau pēc viņas toņa kļuva skaidrs, ka esmu trāpījis īstajā vietā – manai istabas biedrenei ārsts bezgala patika.

– Nu jā. Viņš mani uzaicināja uz randiņu… Tā viņš teica, no rīta taisīsim MRI un iesim uz randiņu.

– Randiņā? – viņa iekliedzās manī iekšā un it kā sasita plaukstas.

Cik naivi! Un man pat prātā neienāk, ka esam reanimācijā, un no pirmā randiņa ar jebkuru mani var šķirt vesels audzējs… Bet pēc tam es jau izbaudīju ņirgāšanos: