Читать книгу Pavasara dienasgrāmatas онлайн
«Nu, šodien kā iesildīšanās es iesaku jums parādīt, kā jūs varat izteikt mīlestību.» Katrs no jums ir vismaz vienu reizi iemīlējies, vienalga ar kuru un ko, bet šī sajūta un emocijas ir pazīstamas ikvienam. Marks un te tu esi meitene- Mārtiņš norādīja ar pirkstu uz Bellu. – Paņemiet krēslus, apsēdieties aci pret aci un izspēlējiet man mīlas ainu. Uz priekšu.
Marks un Bella saskatījās, meitene kļuva balta no bailēm. Marks paņēma krēslus un nolika tos vienu pret otru. Uz tiem apsēdās jaunieši. Visi skolēni noliecās uz priekšu, lai neko nepalaistu garām.
«Sāciet jau,» sacīja Suvorovs, sasita plaukstas un nostājās Markam aiz muguras.
– Ko tieši mums vajadzētu spēlēt? – Bella jautāja, skatoties uz skolotāju.
– Mīlestība, tas var būt dažādi. Sāciet, pretējā gadījumā es viņiem abiem došu D.
«Labi,» Marks pamāja ar galvu un satvēra meitenes rokas. «Es tik ilgi gribēju jums pateikt.»
«Es tevī klausos,» meitene pamāja ar galvu.
«Mēs esam pazīstami jau ilgu laiku, pārāk sen, un es uzskatīju, ka manas jūtas pret jums ir ļoti nepiedienīgas.» Tu vienmēr esi bijis mans draugs, bet vai esi gatavs kļūt par manu draudzeni? – Marks apstājās gandrīz pēc katra vārda.
«Man vajag laiku pārdomām,» meitene atbildēja trīcošā balsī.
– Beidz! – Suvorovs izvilka. – Un tu to sauc par mīlas ainu? Puiši, tas ir vienkārši briesmīgi. Jūs abi esat akmeņi, bez jūtām vai izteiksmes. Mīlestība, protams, ir dažāda, bet ne tik garlaicīga. Ieņemiet savas vietas.
Marks un Bella izdvesa un atgriezās savās vietās, jaunās dāmas vaigiem mirdzēja sārtināti.
«Tu…» Mārtiņš norādīja ar pirkstu uz Vestu. «Nāciet šeit un parādiet visiem, kā izteikt mīlestību.»
– Vai tiešām vēlaties to redzēt? – jautāja Romāņina, pārsteigta skatīdamās uz viņu.
«Nāciet un pierādiet, ka neesat tik briesmīgs spēlētājs kā iepriekšējais pāris.»
Vesta novilka sporta krekla kapuci un pakustējās lejā, viņa nokāpa un nostājās pie krēsla, bet neapsēdās.
– Un kurš būs mans partneris? – meitene ne bez intereses jautāja.
– Es, spēlē ar mani mīlestību.