Читать книгу Pavasara dienasgrāmatas онлайн
– Kā tev te patīk? Marks jautāja skrienot uz skrejceliņa.
«Ak, ir daudz manu fanu, kas man patīk,» atbildēja Senija, turot rokās hanteles.
«Ak, jā, it īpaši šī trakā, man šķiet, ka viņu sauc Vesta,» Valters smaidīdams sacīja, skatoties uz spoguļa sienu.
– Šī meitene ir traka pēc manis.
– Vēl būtu!! – puisis atbildēja skaļi smejoties. – Cik reižu viņai izdevās tevi sist un apvainot, ja? 5 vai 7 reizes, vai ne?
«Tā viņa izrāda savu simpātijas pret mani, Valter, tu neko nesaproti no meitenēm,» sacīja Senija, paceļot hanteles.
– Nu, protams, galvenais varonis-mīļākais, tu esi ar mums, kur man rūp tavu cienījamo cilvēku.
Isajevs apstājās un nolika hanteles zemē, puisis par kaut ko smagi domāja, paņēma pudeli ūdens un iedzēra malku.
«Beidzot,» Emma pievilka, ieejot sporta zālē, un viņas acis kaut ko meklēja. «Nu, kāpēc taisīt tik daudz gaiteņu, šeit jūs varat viegli pazust,» jaunā meitene vaimanāja zem deguna.
Marks turpināja mācīties, nepievēršot uzmanību meitenei, kas ienāca, bet Arsenijs bija iegrimis domās un vispār neko nemanīja. Lankova vēlējās lūgt viņiem palīdzību, taču neuzdrošinājās viņus atraut, viņa pāris minūtes skatījās sporta zālē, un tad beidzot atrada meklēto. Vesta lūdza draudzeni atnest viņai jogas paklājiņu. Par ko? Viņa nevarēja trenēt vēdera muskuļus, guļot uz grīdas, tas nebija īpaši ērti. Bet Emma negāja, jo draudzene viņai jauki pajautāja, Vesta solīja uztaisīt pēdu masāžu, jo pēc šodienas horeogrāfijas Lankovai krīt nost kājas.
Meitene saritināja paklāju un devās uz izeju, viņa jau bija izkāpusi pa durvīm, kad puiši atkal sāka runāt.
«Zini, es likšu viņai iemīlēties manī, šajā rupjā un rupjā Vestā!» – Arsēnijs pārliecinātā tonī teica, skatīdamies uz savu draugu.
Emma sastinga vietā; aiziet šādā brīdī nozīmēja daudz ko palaist garām. Meitene uzmanīgi atvēra durvis un skaļi ierunājās.
– Kāpēc tev to vajag? – Marks jautāja, izslēdzot skrejceliņu.
– Tā ir atriebība. Tev taisnība, neviena meitene nekad nav uzvedusies ar mani tā, kā viņa. viņai jādod mācība, es likšu viņai skriet pēc manis asarās un lūgšu neatraidīt viņas mīlestību.