Читать книгу Šķīrušies ģenerāļa padomniece онлайн

Nataša mierīgi guļ savā gultā. Aizkari nav aizvilkti, istabiņa nekārtība, vakar, kad aizgājām, noteikti bija sakoptāk.

Viņa aizvēra aizkarus, nolādēdama sevi ar pēdējiem vārdiem, un devās uz dušu. Tur viņa jau atklāja, ka kleitu uzvilkusi ar iekšpusi. Es jūtos šausmīgi stulbi, man dauzās galva, un pats galvenais, es īsti nevaru atcerēties, vai ar Iļju kaut kas notika naktī vai nē. Šķiet, ka tas tomēr notika. Acu priekšā, it kā no ārpuses vērotu, atceros gultu, skaļus vaidus un divus savītus ķermeņus. Vai es tā kliedzu? Vai Iļja mani sagriež vai kā?

Tad šķiet, ka pat liftā ar viņu notika kaut kas šausmīgi vulgārs. Vai arī tā nebija?

Nē, nu, ja es nepamodos savā istabā un praktiski neizģērbos, tad droši vien viss notika, jums nevajadzētu likt lietā cerības.

Es satraukta eju uz savu gultu. Kāpēc es vakar pacēlu tik daudz tostu par drosmi? Tagad jūtos šausmīgi stulbi, galva griežas, joprojām ir slikta dūša un neko svarīgu neatceros.

Mēģinot atcerēties notikušo, es ilgi mētājos un grozos gultā. Sāk jau kļūt gaišs. Es cieši aizveru acis un beidzot! Karsts skūpsts tumsā, kurā ir tik daudz neprātīgas kaisles.

Es atveru acis. Jā, viss notika. Pēc tāda skūpsta nevar būt.

Nolēmu pamodināt Natašu uz brokastīm. Viņa pati nekad neaizmiga. Man negribas ēst, bet iesim vismaz iedzert kafiju.

– Nataša, celies, iesim brokastīs.

“Liec mani mierā, kāda kafija, man dauzās galva,” nomurmina Nataša.

– Vai man iedot viņam tableti galvā? Nedaudz ūdens? – es uzmanīgi apjautājos, uzreiz iespiežot prasīto Natašas rokās. – Turies, mīļā.

– Ak, Anka, tu esi mans glābējs.

Nataša paņem tableti un izdzer visu ūdeni vienā rāvienā.

– Nu, kas vakar notika ar tevi un Iļju?

– Nu… tā šķiet. "Es labi neatceros pagājušo nakti," es samulsusi atbildu.

– Es arī labi neatceros. Bet man tas noteikti bija.

– Ar ko?!

"Ar mūsu jauno ģenerāli," Nataša apmierināti pasmaida. "Man paveicās, es vakar viņu nejauši atradu un mēs runājām." Viņš man vakar apsolīja pārskaitījumu un to, ka padarīs mani par savu personīgo palīgu ar palielinātu algu. Padomā par to, kāda veiksme, vai ne?