Читать книгу Šķīrušies ģenerāļa padomniece онлайн

"Trīs simti septiņdesmit pieci," es rupji atbildu.

– Tieši tā?

– Protams, es derēju.

Puisis iedod man karti un pat palīdz nokļūt līdz liftam, pretējā gadījumā es kļūstu emocionāla.

Kad ierodos uz grīdas, jūtos dīvaini, šķiet, ka mēbeles šeit ir dārgākas, un durvju ir daudz mazāk, it kā es te nekad nebūtu bijis, bet nevar zināt.

Kā es pats, šķielēdams, meklēju īsto numuru, atsevišķs varoņdarbs, beidzot atradu īstos ciparus, ieliku karti, atveru durvis un iegāju iekšā. Klusums, tumsa. It kā Iļja jau ilgu laiku būtu gulējis. Es gribu pārslēgt slēdzi, bet nevaru to atrast vai iekļūt, bet tas ir labi.

Turoties pie sienas, es ieeju dziļāk istabā. Istaba ir ļoti liela un nekad nebeidzas.

Jā, šeit ir guļamistaba, es domāju. Jebkurā gadījumā man šķiet, ka es apglabāju sevi gultā. Precīzāk, viņa paklupa un nokrita uz šīs gultas, un tajā atradās vīrietis.

– Te nu es esmu! – es priecīgi dungoju. – Es atnācu, un tu gulēji.

"Pārsteidzošs nekaunības līmenis," no tumsas atskan mierīga vīrieša balss. Viņa intonācija un tembrs man iedeva zosādu. Nekad iepriekš neko tādu nebiju piedzīvojusi, sazinoties ar Iļju.

– Kāpēc ir šis? – aizvainota jautāju.

– Lai mocīt un sekot man visu vakaru, un kaut kā iekļūt manā istabā. Vai tas nav augstprātības virsotne?

"Es tev nesekoju," es atbildu vēl vairāk aizvainots. – Vai es varu tagad doties prom?

Pēkšņi pret manu seju tika pavērsts lukturītis. Es aizvēru acis no skarbās gaismas un pārsteiguma.

– Tu neesi. Jau labāk. Kā tu nonāci manā istabā?

– Dīvaini jautājumi. Tas ir tas, ka es aizeju.

Es veicu neveiklu kustību prom no gultas, bet Iļja satvēra manu elkoni un pievilka mani atpakaļ uz sevi. Es atkal nokrītu uz vīrieša ķermeņa.

– Vispirms parunāsim.

"Es nenācu šeit runāt."

– Priekš kam?

– Sazinieties ar ķermeņiem.

– Nopietni?

– Nē, sarunas ir intelektuālas… intelektuālas, sasodīts.

Esmu noguris no šī visa. Pilnajā tumsā es ar rokām kladzinos pa segu. Ķermenis ir negaidīti spēcīgs un plats. Es apstājos pie visredzamākās daļas. Oho! Es to nemaz negaidīju, šķiet, ka tas ir daudz vairāk nekā manam vīram. Es nebiju tam garīgi gatavs. Ir pienācis laiks nākt pie prāta un tikt prom no šejienes.