Читать книгу Mana tēva advokāts онлайн

Nokritusi, varēju tikai sirdi plosoši kliegt, jo neko nesapratu. Kas notiek, kurš šauj, kurš ir slikts un kurš labs. Un, galvenais, kāda ir mana loma šajā situācijā. Vai viņi grib mani tagad nogalināt?

Kad atvērās pasažiera durvis un Ļevs nostājās manā priekšā, uz sekundi es viņu ieraudzīju… ļaunā briesmoņa lomā. Man šķita, ka viņš mērķēs un mani nogalinās. Tas ir, viņš man nešķita kā Supermens. Un tas nekad neparādīsies.

Bet, kad viņš mani izvilka no mašīnas, mana dvēsele uz mirkli jutās vieglāka. Uz brīdi es ticēju, ka varu būt drošībā. Vismaz relatīvā nozīmē. Tomēr Leva vārdi man lika saprast, ka dīvaini vīrieši varētu būt mazākais no diviem ļaunumiem.

Es tik ļoti “atjēdzos” no advokāta nekaunības, ka gribēju viņam atbildēt, bet nevarēju. Šaušana nav beigusies! Divās asās kustībās Levs mani iestūma aiz džipa, kurā viņš ieradās, un pats devās atpakaļ uz pretinieku mašīnu. Tikai tagad redzēju, ka ar advokātu bija vēl divi. Interesanti, kur viņš prot šaut? Vai arī Juridiskajā fakultātē ir ieviestas jaunas obligātās disciplīnas?

Tikai tagad es jutu, cik ātri manas krūtis slīgst un ka nevarēju nomierināt elpošanu. Biju gatava redzēt ļaunāko… Bet man paveicās. Vai arī maniem nolaupītājiem paveicās. Viņi ātri saprata, ka cīņa būs nevienlīdzīga un nav jēgas tai samierināties, tāpēc nospieda gāzi un pameta notikuma vietu.

Ļeva draugi sāka garšīgi lamāties. Acīmredzot viņi joprojām gribēja pabeigt iesākto. Es piecēlos un noslaucos putekļus. Varu iedomāties, cik šausmīgi es tagad izskatījos. Ļevs pārliecinoši atgriezās pie manis, satvēra mani aiz elkoņa un iegrūda mašīnā.

– Esi uzmanīgs, idiot! – es kliedzu.

– Aizveries! – advokāts atbildēja. – Es izglābu tavu dzīvību, aita!

– Vai es esmu aita?!

Es pagriezu roku, lai trāpītu nekaunīgajam vīrietim, bet tad… viņš izvilka pistoli un norādīja uz mani. Man uzreiz nelikās spert.

– Apsēdies. V. Ķerra. – Ļevs pavēlēja.

Un, iespējams, pirmo reizi mūžā es klausījos kādu, kas man bija dziļi nepatīkams. Es pamāju ar galvu un paklausīgi iekāpu iekšā. Džipā iekāpa arī mani jaunie ceļabiedri, un mēs braucām prom.