Читать книгу Pūķa ēna. Ieslodzījuma онлайн

Ar lielu interesi klausījos mazo pūķi. Tāpēc pils ir tukša, bet it kā Mamai būtu iegājusi iekšā. Gandrīz tā arī notika. Viņi izlaupīja, ko varēja, salauza pārējo, un tad pēkšņi pieaugusī Sfira mielojās ar līķiem. Nebija pat kaulu! Manuprāt, zirnekļiem tas ir nedaudz neparasti, bet ar šādiem izmēriem viņa, iespējams, pat nepamana kaulus. Varbūt viņas sula arī tos sagremo?

Es zināju, kā astoņkājainie dzīvnieki barojas, bet man nebija vēlēšanās iedomāties, kā to izdarīja Sfira.

"Tad arī krāsu cīnītājiem tas izdevās," tikmēr Sonic turpināja savu stāstu. Daudzi nomira, un tie, kas izdzīvoja, joprojām nav viņi paši. Var būt grūti saprast, par ko tieši viņi runā. Bet mēs visi izmisīgi ticam, ka draklords kādu dienu atgriezīsies un Dorta Hola atkal atdzīvosies…

– Sonic, vai tu runā par Reginhardu Berlianu? – Es atcerējos vārdu no paraksta līdz portretam.

Pūķis neatbildēja, jo tajā brīdī no Dragon Peak virsotnes izlauzās koši zilu liesmu kolonna.

– Omena! – Sonics iekliedzās, nejauši steidzoties pa apsargu.

Pūķis pieskārās skeletam. Atskanēja sausa skaņa, ka kauls atsitās pret akmeni, un nelaimīgā vīrieša galvaskauss ripoja uz grīdas.

– Sonic!

–Līna! Mums bija zīme! – puķu pūķis nepievērsa nekādu uzmanību tam, ka traucē nelaiķa mieru. "Pūķa priekštecis uzklausīja mūsu lūgšanas un pamodināja Draklordu!"

Beidzot, nolaidies uz palodzes, pūķis apsēdās kā kaķis, apviedams savu garo asti ar pūkainu zilu pušķi un godbijīgi sacīja:

– Dimanta pūķis ir pamodies!

Dragon Progenitor nav nekāda sakara ar to. Izskatās, ka es viņu pamodināju…

Es ar interesi sāku pētīt tumšo virsotni, taču vairs netika novērots spīdums. Vai tiešām esmu bijis tur, pašā augšā? Es pat nespēju noticēt! Cik grūti ir noticēt plaukstas lieluma runājošiem pūķiem un milzu zirnekļiem, kas tiem atbilst. Un maģija, par ko Sonic nemitīgi runā… Bet tās pastāv.

– Pūķis? Vai jūs gribat teikt, ka tas kailais, nedaudz trakais puisis ir dimanta pūķis?

Sonic vairākas reizes pamirkšķināja acis un vēlreiz jautāja:

– Traks? Kā mūsu vecais… – viņš atkal nosvilpa kādu puķu pūķa vārdu. – Nē. Draklords nevarēja palikt traks. Var būt…