Rudmatainās meitenes piedzīvojumi - Edgars Auziņš

Es staigāju pa ielu, kas man bija pazīstama kopš bērnības. Vējš viegli saskrāpēja manu matus, saules staros gandrīz spoži spīdēja, liekot man nejauši smaidīt un dziedāt kādu bērnu dziesmu. Pilsētā bija troksnis - mašīnas signalizēja, tramvajs zvanīja, tuvojoties pieturai. Skolnieces smējās un runāja par savām meitenīgajām lietām skaļi. No ieejas iznāca vecāka sieviete ar cepuri, rokā turējot zēnu zilā tērpā. Abi smaidīja, zēns kaut ko skaļi stāstīja, lēkājot uz augšu un leju... Maiznīcas durvis aizlūza un ienāca vaniļas, svaigu maizes izstrādājumu, laimes, mājas un dzīves aromāts... Un tad es pamodos. Cita cilvēka gultā. Cita cilvēka istabā. Cita pasaule.