Pūķa ēna. Dārgumi - Edgars Auziņš

Aizpūšot sveces vai iemetot monētu strūklakā, es izsaku vienu un to pašu vēlēšanos: atrast savu zudušo dvīņu, kurš pazuda pirms astoņiem gadiem. Kad es viņu pazaudēju, manā dzīvē parādījās naidīgs vīrs. Es esmu pārliecināta, ka viņš ir saistīts ar viņas pazušanu, bet nevaru to pierādīt. Katru dienu es spēlēju lomu izpalīdzīgās sievas, bet dažreiz šķiet, ka es nevaru to turpināt. Tomēr vienu dienu mana vēlēšanās piepildījās, un murgs beidzās, kad pamodos citā pasaulē. Šeit mani sauc par Pūķa ēnu, un man tas patīk. Man likās, ka esmu traks, bet pūķis bija īsts, un es beidzot varēju sākt jaunu dzīvi un atrast patiesu laimi.