Читать книгу Meita raganai ar bērnu онлайн
Mani vīrieši mani pieķēra strādājam pie piezīmju grāmatiņas, kurā es apkopoju tēju receptes. Cepeškrāsnī gaidīja pagatavota kūka, bet uz plīts, ietīti dvieļos, stāvēja katli ar karstu biezputru un kotletēm. Ģimenes vakariņas, vislabākais, relaksējošākais laiks, kā man patīk, kad visa ģimene šādi sapulcējas, apmainoties ar stāstiem par to, kā pagājusi diena, un rītdienas plāniem.....
Oļežka bija tik noguris, ka uzreiz pēc vakariņām devās gulēt. Beidzot es varēju aprunāties ar Kostju… Un viņš pamanīja manu satraukumu. Viņš mani apskāva un jautāja:
– Kas notiek, Mariška? Šķiet, ka viss ir kārtībā, bet tu neesi savējais.
Es pieķēros pie viņa ciešāk, dziļi nopūlējos. Kostias iecienītās Ķelnēnas smarža kaut kādu iemeslu dēļ mani vienmēr nomierināja, pat tad, kad tā bija gandrīz nemanāma, kā tagad.
– Es domāju, ka esmu stāvoklī.
Viņa uzacis jautri pacēlās uz augšu.
– Tu domā? – Viņš jautāja ar neizsakāmi ņirbošu izteicienu. – Mīļā, tu esi absolūti stāvoklī, es to pamanīju jau nedēļu. Es brīnījos, kāpēc tu neko nesaki, bet domāju, ka tev nav laika runāt par mācībām.
– Tu, tu… – es aizkaitinājos no sašutuma. – Ko tu domā, nav laika?! Kad man nebija laika runāt ar savu mīļoto vīru, īpaši par šādu tēmu?! Tu… nu, apstājies! Pagaidiet, es nesaprotu. Kā tas ir, tu jau nedēļu neesi pamanījusi? Man tikai šodien radās aizdomas, un es vēl neesmu pārliecināta. Apmēram divas nedēļas kavēšanās – tā nav simtprocentīga varbūtība, lai pārliecinātos, tev jāiet pie ārsta.
Kostja nopūtās, apskāva mani un aizveda uz gaiteni, pie augsta spoguļa.
– Mārīška, mīļā. Reizēm tu pavisam aizmirsti, ka esi ragana un ka arī tavam vīram ir dāvana. Atceries auras atpazīšanas vingrinājumu? Skaties šo. Skaties uzmanīgi, šobrīd tā vēl ir ļoti vāja.
Es stāvēju spoguļa priekšā, bet nespēju koncentrēties vingrinājumam. Es paskatījos uz savu atspulgu: Kosta mani apskāva no mugurpuses – augumā augsts, pieaudzis, viņa mājas krekliņš cieši apguva plašos plecus, īsi apgriezti tumši mati bija nedaudz izķemmēti, stilīgas brilles plānos zelta ietvaros nedaudz tumšināja viņa acis. Un es, slaidā blondīne īsā mājas halātā, nolieku galvu viņam uz pleca, un mēs abi izskatāmies pilnīgi laimīgi.