Читать книгу Ienīstu. Gribu. Mīlu онлайн

Man viņu briesmīgi pietrūka, un to es sapratu tikai tagad.

Es aizbēgu, bet nebiju laimīga. Tiešām laimīga. Ānijai bija taisnība, ka apprecēju Dimu. Un mana mamma arī, kas teica, ka es nevaru būt ar viņu, ka viņš nav mans vīrietis.

Mamma.

Mana mīļotā mamma nomira pirms diviem gadiem, atstājot mani pilnīgi vienu.

Tagad es esmu pilnīgi viena, mamma.

Es iedzeru otru malkoša šķidruma malku, lai attīrītu kaklā ieplūdušo kunkuli.

Pirmos četrus gadus pēc tam, kad apprecējos, mamma bieži nāca mūs apciemot. Viņa mīlēja Miju. Vienīgā mazmeita! Viņas mīļākā!

Bet drīz vien mammai tika diagnosticēts trešās pakāpes smadzeņu vēzis. Gandrīz par vēlu.

Mēs nekavējoties pārcēlām viņu pie mums. Ārstēšana labākajos centros, dārgi medikamenti un operācijas. Nekas nepalīdzēja.

Mums nācās viņu apglabāt Itālijā. Vai drīzāk izkaisīt viņas pelnus. Viņa mīlēja jūru.

Man vairs nav neviena cita, izņemot meitu. Nu, Tānija? Kāda tu esi skaista! Mani draugi pat nezina, vai vēlas mani redzēt. Un neviens pat nezina, ka es ieradīšos.

Ir mūsu vecais dzīvoklis Krievijā, kuram steidzami nepieciešams remonts. Tas joprojām ir tukšs. Par to rūpējas mūsu kāpņu telpas kaimiņiene Ņina Pavlovna. Tur es pagaidām dzīvoju, izremontēšu to un pēc tam pārdošu. Pēc tam es ņemšu normālu dzīvokli ar hipotekāro kredītu. Ak, mans Dievs! Kurš būtu domājis, ka man būs jāņem hipotekārais kredīts?!

* * *

Es izkāpju no lidmašīnas un ieelpoju gaisu. Godīgi sakot, tas nav nekas atšķirīgs. Bet, kad nokļūstu Krievijā, es jūtu, kā atgriežas vecā Tanja!

Tātad, iesim…

2. nodaļa

Es stāvu lidostā ar saviem trīsdesmit pieciem koferiem un domāju, vai man būs jāizsauc taksometrs?! Sūdi! Labi, tikai seši koferi. Puse no tiem man nācās atstāt pie tā blēža villā.

Ak, kā es vēlos, lai man būtu mana džakuzi.

Labi, apstājies! Šis bezgalīgais lidojums manām smadzenēm rada nepareizu priekšstatu. Tāpēc mēs saraucam lūpas un dodamies uz savu dzīvokli, kur mūs gaida veca, sarūsējusi vanna. Mums pie tās nav jāpierod, mums tikai jāatceras. Tu kļūsti nemierīga, Taņa!