Читать книгу Ienīstu. Gribu. Mīlu онлайн
– Tu taču zini, uz ko spiest, vai ne? – Es nopūšos. – Labi! Pat ja es piekritīšu, tad Griša, esmu pārliecināta, un neklausīs. Viņš mani ienīst!
Anja pēkšņi izstiepj lūpas viltīgā smaidā.
– Un es tā nedomāju! Dusmojas uz tevi – jā, apvainojas – jā, bet nīst. Es domāju, ka viņš joprojām tevi mīl.
Vārds "mīl" liek manai sirdij izdarīt kūleni.
– Pfft, – es pārmetu acis. – Kāpēc tu tā domā? Viņš ir precējies un mīl savu sievu. Un savus bērnus… Viņš jau sen mani ir aizmirsis!
Man tā izžūst kakls! Nav palicis neviens zirgs!
– Nu, pirmkārt, viņš ar viņu apprecējās tikai tāpēc, ka Alīna kļuva stāvoklī. Pirms tam, cik man zināms, viņiem bija atklātas attiecības, un, cik zinu, tās nemaz nesmirdēja pēc mīlestības. Un, otrkārt, viņiem joprojām nav bērnu. Toreiz grūtniecība tika pārtraukta, un pēc tam viņi nevar ieņemt.....
– Ak… – kļūst pat skumji, jo es atceros, kā Griša mīlēja bērnus. Viņš par to runāja. Un arī atceros īsu brīdi, kad viņš ar mani runāja par bērniem. Tad šī saruna man šķita tikai jautra spēle. Puisis un meitene, uz brīdi izkļuvuši no sava ierastā bezgalīgas atsvešinātības dzīvesveida, kas tikko piedzīvojuši kopīgu drāšanās orgasmu un sapņo par bērniem un lielu māju ar suni. Tad es smējos un spēlēju līdzi, un tad es atkal biju uz viņa ķermeņa, vai drīzāk uz tā, kas atradās zem jostasvietas. Tikai tad es sapratu, ka varbūt viņš nejoko.
– Jā, – pieskaras Aņa. – Un par Grišu neuztraucieties, atstājiet to Karīmam.
– Ugh! – Es pavisam sašutusi berzu pieri. Nevaru iedomāties, ka es strādātu viņa labā…
Tajā brīdī virtuvē ienāk Karims.
– Vai turpināsim banketu? – viņš jautā ar smaidu.
Anja pieceļas un nekavējoties dodas pie vīra.
– Karims… – viņa paņem viņa roku. – Mums jāpalīdz Tanjai…
Kamēr viņa emocionāli stāsta viņam par manu problēmu, es sēžu un saprotu, ka šī ir absolūta izgāšanās. Viņš mani ienīst, viņš ir gatavs mani nosmacēt! Un ka man pašai ir jāatrod darbs.
– Un tagad mums vajag, lai tu pierunā Grišu pieņemt Tanju par vadītāju, vismaz uz laiku! – pabeidz Aņa.