Читать книгу Ienīstu. Gribu. Mīlu онлайн

Patiesībā es ierodos vietā pēc četrām stundām, nevis solītajām divām.

Skaistums ir ļoti sarežģīta lieta. Es vienmēr esmu centusies izskatīties reprezentabli. Vienmēr stils, grims, labi izvēlēts apģērbs.

Gadu gaitā, dzīvojot Itālijā, tas viss ir kļuvis par manu vizītkarti. Vīrs, kurš ir pazīstams noteiktās aprindās, uzliek zināmus pienākumus. Un, protams, skaistumkopšanas studijas īpašniecei ir jāizskatās lieliski!

Mēs piebraucam, es norēķinos ar savu karti un izkāpju no mājīgā, metāla brīnuma drūzmainā salona.

Apskatos apkārt, bet nevienu neredzu, lai gan pa ceļam zvanījām Aņai un viņa solīja mani sagaidīt. Tikai masīvie vārti, uz kuriem karājas uzraksts ar vēlamo adresi, un divas nedaudz tālāk novietotas automašīnas.

Taču pēc dažām sekundēm no aiz vārtiem izspraucas viņas draudzenes tumša galva.

Ānija izlec ārā un ar savu pīkstienu apklusina ielu:

– "Mana Tanja ir šeit!

Viņa pieskrien un uzreiz ietin mani ciešā apskāvienā, kamēr es smejos. Es jūtu, kā man acīs ieplūst asaras, tāpēc es dziļi ieelpoju, lai nomierinātos, un atvelkos.

– Sveika, mana mīļā!

– Tu izskaties brīnišķīgi! Kā tikko no skrejceļa! – smejas draugs, aplūkojot mani.

– Nu, tu arī tā saki! – Es pamāju ar roku. Bet tas ir jauki. Un tad es skeptiski paskatos uz draugu. – Bet tu! Ko tu tērpies?!

Ana ir tērpusies topā un džinsos, kas ir redzējuši daudz lietojumu, un tas mani nedaudz šokē. Es nekad agrāk neesmu viņu tādu redzējusi.

– Ak!" – Salihova atvairīja mani. – Man nerūp skaistas drēbes! Dvīņi ir sākuši staigāt. Mums ir īsts trakums! – Anka atkal smejas un paņem mani zem elkoņa. – Ejam! Visi jau sapulcējušies! – Kamēr mēs ejam mājas virzienā pa akmens taku, mana draudzene turpina sajūsmināti runāt: "Kāds pārsteigums! Tikai Karims zina, ka tu nāksi. Es kā partizāne nevienam neko neteicu! Pat Lerkai ne!

Es arī smejos, lai gan esmu trīcīga. Blēdīgā Tanja ir atgriezusies – kāds pārsteigums.

Pēc mirkļa mēs esam pagalmā, kur ir ierīkots atpūtas stūrītis. Liels galds, dīvāns un krēsli, un pār visu karājas spožas spuldzītes, kas izgaismo jau tā sabiezējušo vakara tumsu. Pie galda sēž daži draugi. Apkārt skraida un čīkst bērni. Kāda idille!