Читать книгу Mīlestība ir akla онлайн

– Sveiks, mazais puisītis. Tu droši vien esi Oskars. Suns paskatījās uz svešinieku un, izdzirdot viņas vārdu, neuzkrītoši paraustīja asti, bet nekustējās.

– Kāds paklausīgs zēns…

– Tas ir viņa pienākums – būt paklausīgam," sacīja patīkams vīrišķīgs baritons.

Acīmredzot tas bija suņa saimnieks. Izskatījās, ka vīrietim ap trīsdesmit, mati bija gari un spīdīgi, krītoši pāri platiem pleciem, uz acīm bija tumšas aviatora brilles.

"Dīvains tips, iekštelpās un ar brillēm… Grūta nakts?"

– Un ar ko jūsu draugs nodarbojas?– pajautāju, nespēdams noslēpt smaidu.

– Viņš ir mans gids.

"Viņš ir akls!"

Es strauji ievilku elpu un iekšēji sakustējos, it kā būtu saņēmis sitienu pa vēderu. Tikai tagad es pamanīju īpašās pavadas, ko valkā šīs profesijas suņi. Taču, cenšoties saglabāt nepiespiestu izturēšanos, es turpināju iepazīt savu jauno klientu.

– Ak, es redzu. Kā es varu jūs uzrunāt vārdā? Tikai suns ir reģistrēts.

– Mani sauc Matvejs," vīrietis iepazīstināja ar sevi un nedaudz pasmaidīja, un viņa vaigi kļuva bedraini. Viņš izstiepa man roku, it kā viņa aklums netraucētu viņam orientēties telpā.

– Un es esmu Alina, man ir prieks.

Es paraustīju lielu siltu plaukstu un ar nožēlu konstatēju, ka mana paša plauksta ir auksta un slapja.

"Tik daudz par pirmo iespaidu uz klientu… Tagad es būšu – "tā ar sviedrainām rokām", – ar aizkaitinājumu nodomāju es.

– Patīkami iepazīties arī ar jums. Atvainojos, ka apgrūtināju jūs ar savu rokasspiedienu," viņš kautrīgi pasmaidīja.– Neredzīgi cilvēki vienmēr ņirgājas apkārt. Bet neuztraucieties, es nepieskaršos jūsu sejai. Ja vien tu mani nelūgsi," viņa atklātais smaids lika man pasmaidīt.

Es mazliet atslābināju, pateicoties viņa pašironijai un jokam.

– Ja kas, es tev ziņošu," es jokodams atbildēju.– Vai tu gaidīsi šeit Oskaru?

– Diemžēl tas nav iespējams. Viņš nepametīs mani. Šis nelietis ir kopā ar mani pat manas dzīves intīmākajos brīžos," es biju pārsteigts par to, cik vienkārši šis cilvēks stāstīja par savu situāciju.

Taču pēdējā frāze lika man vērīgāk paraudzīties uz savu sarunu biedru.