Читать книгу No kā viss ir izgatavots? Stāsti par vielu онлайн
Viens no spēcīgākajiem ugunsgrēkiem notika 1737. gada maijā, kad nodega Kremlis. Leģenda vēsta, ka Miloslavsku māja aiz Borovicas tilta bija pirmā, kas aizdegās no sveces, ko kāda karavīra atraitne bija novietojusi pie ikonas. No tā arī cēlies teiciens: «Maskava nodega no kopējas sveces». Šī ugunsgrēka laikā saplaisāja tikko nolietais cara zvans, kas joprojām atradās māla bedrē. Jumts virs tā aizdegās, to nodzēsa ar ūdeni, jumts sabruka, un no zvana atlūza 11 tonnas smags gabals. Pēdējo reizi Maskava nodega līdz pamatiem 1812. gadā pēc Napoleona karaspēka ienākšanas tajā. Ugunsgrēks ilga nedēļu un iznīcināja 6,5 tūkstošus māju no 9 tūkstošiem. Tikai pēc tam pilsētas vadība nolēma Maskavas centrālo daļu apbūvēt tikai ar mūra ēkām.
Daudzas fabriku, rūpnīcu un dzelzceļa staciju ēkas, kas parādījās 19. gadsimtā, tika celtas no ķieģeļiem. Īpašnieki vēlējās nodrošināt iekārtu un daudzo cilvēku, kas atradās šajās telpās, drošību. Tagad šīs skaistās būves, ja tās vairs netiek izmantotas sākotnējam mērķim, ir kļuvušas par šiks patvērumu muzejiem, galerijām un izstāžu zālēm, piemēram, Tate Modern Londonā vai D’Orsay Parīzē.
Pateicoties brīnumainajam ķieģelim, dažādu laikmetu arhitektu apbrīnojamiem darbiem, līdz mūsdienām neskarti ir saglabājušies īsti dārgumi – Kremlis Maskavā, Parīzes Dievmātes katedrāle Parīzē, Doma katedrāle Rīgā, slavenā Meskita Kordovā un Hagia Sophia Stambulā, Lielais Ķīnas mūris… -. Nav iespējams tās visas uzskaitīt.
Paskaties, ielas otrā pusē ir ķieģeļu māja, bet ķieģeļi nezināmu iemeslu dēļ ir balti. Jā, tā tas ir. To sauc par silikāta ķieģeļiem, kas ir salīdzinoši nesens izgudrojums. Tas nav izgatavots no māla, bet gan no smiltīm. Smiltīm pievieno nedaudz kaļķu un ūdens, un tad tās presē augstā spiedienā un temperatūrā. Tas ir labs risinājums vietās, kur nav pieejams māls, bet tikai smiltis. Silikāta ķieģeļi kopumā nemaz nav slikti, bet tikai likt tos kamīniem un plītīm nevar – temperatūrā virs 600 grādiem tas plaisā un sadalās.