Читать книгу No kā viss ir izgatavots? Stāsti par vielu онлайн

Un ir arī sarežģītāki sāļi, kas satur metāla, skābekļa un kāda cita elementa atomus, piemēram, kalcija karbonāts jeb baltais mīkstais krīts, ar kuru skolotājs raksta uz tāfeles. Arī tas ir dabīgs akmens, kas sastāv no kalcija, oglekļa un skābekļa atomiem proporcijā 1:1:3. Lai īsāk pierakstītu šīs vielas sastāvu, ķīmiķi izmanto šādu paņēmienu: viņi rindā uzraksta elementu simbolus, bet blakus, tieši zem tiem, to relatīvo daudzumu vielā. Izrādās: Ca1C1O3 vai, vēl vienkāršāk, CaCO3. Īsi un vienkārši. To sauc par vielas ķīmisko formulu.

Visas šīs vielas ir cietas, tās spēj veidot dažādu krāsu kristālus, pēc dabas diktāta tās sajaucas, savijas, pārtop viena otrā. Un rezultātā veidojas visdažādākie akmeņi – neglītie, parastie, pelēkie vai košie, ar sarežģītiem rakstiem un dzīslām. Vai arī dažādu krāsu caurspīdīgi kristāli, kurus sauc par dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Smiltis un oļi pludmalē, slidenais māls uz sabrukušiem ceļiem, akmeņi kalnos, kas krīt zem kājām, – tie visi ir sasalušo kristālu kokteilis no vielām, par kurām tikko runājām. Un to visu sauc par minerāliem.

Jūs jautājat, kā mēs to zinām? Nu, pateicoties ģeologiem, mineralogiem un ģeohēmiķiem. Viņi nenogurstoši pēta, kas atrodas zem mūsu kājām. Ģeologi ar mugursomu mugurā un īpašu āmuru rokās ceļo pa pasauli cauri mežiem, kalniem, upju ielejām un tuksnešiem, vācot dažādus neparastus akmeņus un iežu paraugus. Mineralogi un ģeohēmiķi laboratorijās rūpīgi pārbauda paraugus – aplūko zīmējumu, pēta akmens spīdumu un lūzumu, pārbauda tā magnētiskās īpašības, rentgena starojumu un ķīmiskos reaģentus, lai noskaidrotu ķīmisko sastāvu un kristālisko struktūru.

Pirmatklājējā tiesības

Manuprāt, «minerāls» ir ļoti skaists franču valodas vārds. Tā sauc visas dabiskās vielas ar noteiktu kristālisku struktūru un īpašībām, kuras izveidojusies daba. Tās ir Zemes garozas, iežu un rūdu sastāvdaļas.

Bet tas ir tas, ko mēs jau zinām. Tas, ko mēs vēl nezinām, ir tas, cik daudz minerālu dabā eksistē. Neviens mineralogs nevar atbildēt uz šo jautājumu. Viņš tikai pateiks, ka pirms divsimt gadiem bija zināmi mazāk nekā simts minerālu, bet šodien ir atklāti vairāk nekā četri tūkstoši. Un katru gadu zinātnieki atrod desmitiem jaunu, rūpīgi tos pēta, nodod savu pētījumu rezultātus zinātniskās sabiedrības tiesai un, ja iznākums ir labvēlīgs, piešķir tiem nosaukumu. Tad jauno minerālu iekļauj oficiālajā katalogā.