Читать книгу Greizsirdīgs, karsts, bīstams… онлайн

Man bija prieks viņus apciemot. Šodien viss gāja patiešām gludi. Man nevajadzēja viņus pamācīt par viņu uzvedību vai lūgt, lai viņi pietuvojas tuvāk, kā to mēdzu darīt agrāk. Šķiet, ka viņu attiecībās sākas jauns posms. Tētis negribēja mani atlaist, bet viņam tomēr nācās to darīt. Man nav īpaši patīkamu atmiņu par dzīvi šajā mājā pēdējos gados. Es nezinu, vai tas izzudīs.

Ārā jau bija satumsis, un vējš pūta auksti. Līdz tam bija tikai pāris kvartālu, un es domāju, ka neesmu cukurota un aiziešu kājām. Bija jau satumsis, un man bija jāiet cauri šim pamestajam parkam. Šausmīga vieta. Pat dienas laikā nav patīkami pa to staigāt. Izvēles nebija, man bija jāiet un jāaizmirst par aizspriedumiem un bailēm.

Mani piespieda paātrināt soli pēdas, kas man sekoja aiz muguras. Es nebēgu, bet gāju ļoti ātri. Pagāja minūte, līdz es atpazinu, ka tās man seko. Es negrasījos skriet, man tas šķita paredzams un veltīgs manevrs. Es strauji pagriezos un, nenojaušot, kas notiek, devu vajātājam pa labi pa galvu savu smago somu, kurā mana māte nesen bija ielikusi marinētas sēnes stikla burkā. Es viņam sita tādu kārtīgu triecienu, ka viņš mani apsaukāja. Nu tieši tad man vajadzēja bēgt. Taču es to diez vai varēju izdarīt. Aiz manis stāvēja vēl viens vīrietis, kurš man pie sejas pielika kaut kādu lupatu, un man vairs nebija spēka pretoties. Viņi vienkārši aizgāja. Es sapratu, ka tas bija nomierinošs līdzeklis un ka lupata bija piesūcināta ar kaut ko pretīgu. Apziņa mani pameta, un es slīdēju uz leju, un tikai kāda cita cilvēka rokas neļāva man nokrist uz zemes. Kādu brīdi es paliku pie samaņas.

Kaut kāds maiss tika uzlikts man virs galvas. Kāpēc? Šajā tumsā es neko neredzu. Viens mani paņēma zem padusēm, bet otrs aiz kājām. Es biju gandrīz bezsamaņā, taču tas nepadarīja mani mazāk bailīgu. Domāju, ka viņi mani iecēla automašīnas bagāžniekā. Es skaidri dzirdēju, kā tā aizvērās.

Es pamodos, joprojām guļot bagāžniekā. Es nevarēju elpot. Ko, pie velna, viņi grib? Kas tas ir? Kur viņi mani ved? Tagad mana baiļu sajūta bija pastiprinājusies, un es sāku skaļi kliegt un lūgt, lai mani izlaiž. Es muļķīgi cerēju, ka viņi apstāsies un mani atlaidīs.