Читать книгу Greizsirdīgs, karsts, bīstams… онлайн

– Lūdzu, saki, ka tas viss ir joks, – es grozīju galvu no vienas puses uz otru. Es joprojām ticēju, ka tas varētu būt joks, un man bija prieks būt muļķim. – Es apsolu, ka nekliegšu, – viņš samtaini smējās par maniem vārdiem, bet pēc dažiem mirkļiem atkal kļuva nopietns.

– Es tā nedaru. Man tam nav laika, Eileen, – viņš deva man laika ierobežojumu. – Tikai sešus mēnešus, un es tevi atlaidīšu. Apmaiņā pretī jūs saņemsiet… – Stīvs izstiepās, aizdedzot cigareti.

– Naudu? – Es ierosināju, uzmetu viņam uzacu.

– Lai tā būtu nauda, – viņam šķita, ka viņš saka nepareizi, bet arī ar to viss bija kārtībā. – Tik daudz, ka tev vairs nebūs jāiet uz nepilnas slodzes darbu, un tev vispār nebūs ilgi jāstrādā, – viņš zināja arī par nepilnas slodzes darbu. Par to zināja visi kaimiņos. Es neesmu pārsteigta.

– Kas tu esi?» es mainīju tēmu, pamanījusi, kā viņš uz šo jautājumu sašūpojās. Vau, viņš arī prot izrādīt emocijas. – Runā, ka tev ir daudz vārdu. Ko tas nozīmē? Kāds ir tavs īstais vārds, Stīvs? – Tagad es viņu hipnotizēju ar savām acīm.

Viņš acīmredzot ir traks, un viņš lūdz, lai es kļūstu par viņa viltus sievu. Dievs pasargā mani no šīs likteņa dāvanas. Viņa izskats nekompensē to, ka es no tā visa esmu nobijusies. Šādās reizēs es pārstāju ticēt patiesai mīlestībai un attiecībām. Tā nav dāvana no augšas. Mīlestība, visticamāk, pieder tiem, kas tai izmisīgi tic, un tādu ir palicis ļoti maz. Apkārt ir tikai maldināšana un viltus. Viņi pat izdomājuši šīs fiktīvās laulības. Viņi ir apgānījuši tik brīnišķīgu rituālu.

– Tu esi smieklīgs, viņš arī ir smieklīgs. – Jūs domājat, ka tas nav mans īstais vārds, bet jūs turpināt mani tā saukt.

– Man tevi kaut kā jāsauc, – es izpletu rokas, saprotot, ka esmu pateikusi kaut ko muļķīgu.

– Cilvēki par mani saka daudz ko, bet ne viss ir taisnība, – viņš atrunājās. – Tu zini manu īsto vārdu. Tu vari būt drošs. Vai tagad tu piekrīti būt mana sieva? – Man vajadzēja dzirdēt, ar kādu toni viņš man to jautāja. Citādos apstākļos un ja viņš nebūtu tik noslēpumains jēriņš, es, iespējams, būtu piekritusi, bet, protams, ne uzreiz.