Читать книгу Kļūsti par pēdējo онлайн
Daara palīdzēja izķemmēt viņas garos matus un sapina tos bizē, tādā pašā kā viņai bija. Tad viņa mani aizveda uz telti nometnes centrā: līdzīga kā pārējām, tikai citāda krāsas un izmēra. Viņa iegrūda mani iekšā.
Vadoņa dēls sēdēja uz dīvāna un aizdedza lampu. Sākās jau tumšs, un tik lielas telts apgaismošanai būtu nepieciešami vairāki gaismas avoti. Viņš īsi paskatījās uz mums un nekavējoties atgriezās pie tā, ko darīja.
«Upuris, kuru Tīrija izvēlējās?» – viņš vienaldzīgi jautāja.
– Viņa ir līdera dēls.
«Es domāju, ka viņa raudās, līdz viņa būs pazudusi.»
– Pats esmu pārsteigts. Ņem to, Kriit. Varbūt tas padarīs jūsu nakti gaišāku. Vai varbūt tas jūs uzmundrinās?
– Ja tu gribētu mani uzmundrināt, Dāra, tu atvestu šamani – vecāko no dzīvojošajiem.
Viņa nopūtās un piegāja tuvāk. Viņa apsēdās uz ceļiem viņa priekšā. Es turpināju vilcināties pie ieejas. Daara par mani aizmirsa, un Kriits manai klātbūtnei nepiešķīra nekādu nozīmi.
– Līdera dēls, ir pienācis laiks pieņemt lēmumu. Padomnieki arī uzskata, ka tālāk piekrastē būs tikai nelieli zvejnieku ciemati. Un cilvēkiem izdevās no turienes aizbraukt. Tā vairs nemaz nejūtas kā cīņa.
Viņš nolika lampu un pamāja:
– Tātad, mums jāatgriežas austrumos un jāpievienojas citai grupai. Ir pienācis laiks ņemt pilsētas un doties uz galvaspilsētu. Pretējā gadījumā viņu gļēvais imperators pats neiznāks mums pretī.
«Es saprotu jūsu šaubas… bet tie sārņi, nogalinot Tīriju, neatstāja mums citas izvēles!»
Es runāju, un mana balss sajūsmā grabēja:
– Es labi zinu šīs vietas! Jums taisnība, tālāk nav lielu apmetņu. Tikai makšķernieku ģimenes… tie nav nekādi karotāji!
Patiesībā man nebija ne jausmas, kas atrodas uz rietumiem. Ja nemaldos, priekšā ir liels zvejnieku ciemats. Un būtu ļoti jauki, ja šī atslāņošanās viņu nesasniegtu. Daara smējās:
– Paskaties, pat trofeju metiens ir manā pusē! Paskaties uz viņu, Kriit, viņa ir skaista. Būtu žēl tādu skaistumu dāvināt karavīriem, ja negribas to ņemt. Viņas vārds ir Tali.
Viņš viņai uzsmaidīja ar pilnīgi nesaprotamu, gandrīz puicisku smaidu: