Читать книгу Replikants онлайн

Ēkas stūris patiešām bija sabrucis. Vairāki jauni dzinumi (īsi, salīdzinot ar milžiem, kas valdīja pār pilsētu) izdīguši no grumbuļotu sakņu mudžekļa, aizēnot drupas.

Uzkāpt viņu zaros nebija grūti. No vainaga Ignats paguva pāriet uz plašo piektā stāva balkonu, piespiedās pie sienas, klausīdamies un skatīdamies apkārt.

Apšaudes apakšā turpinājās nemitīgi. Acīmredzot cīņa sākās kā pozicionāla. Abas puses atradās aizsegā, bez taktiskā pārsvara.

Viņš neuzdrošinājās sazināties. Joprojām nav jēgpilnas informācijas. Jums būs jārīkojas vienam. Kāpēc viņš vispār iesaistījās kaujā, kurš ir draugs un kurš ir ienaidnieks – tādi jautājumi neradās, it kā pietiktu ar pašu faktu par kāda ārēja spēka uzbrukumu šķietami mierīgam izlīgumam.

Nanīti, reaģējot uz kaut kādām īpašnieka iekšējām šaubām, atkal mēģināja palīdzēt. Tas izpaudās pēkšņā vājuma lēkmē. Bet viņš dzirdēja čukstus, kas ložņāja pa muguru ar zosādu.

«…pēkšņi tas neizdevās…»

"…nogalini šos…»

«…ņemsim gūstekņus par fermu citur…»

Mana galva strauji griezās. Uz pelēko sienu fona parādījās un pazuda cilvēku figūru kontūras – Ignatam īsti nebija laika atcerēties un aptvert noskaņojumu, bet jau nākamajā mirklī, dzēšot diskomfortu un šaubas, netālu ierunājās liela kalibra.

Smagais impulsa ložmetējs acumirklī apgrieza paisumu, skaidri parādot, kurš no šejienes iznāks dzīvs un kurš paliks drupās uz visiem laikiem. Zemāk esošās ēkas iezīmējās liesmās, nodrebēja, absorbējot daudzus sitienus – to aprises kļuva nestabilas, un pēc tam Maksa grupas patversmes uzvārījās ar plazmu – pēc trieciena ar šķērsli, liela kalibra IPC cilindriskas lodes acumirklī pārvēršas karstā jonizētā gāzē., sadedzinot kubikmetrus betona, aizslaucot no skata uzticamas ēkas, atstājot aiz sevis tikai kūpošu šķembu kaudzes.

Vēl mazliet, un viss būs beidzies.

Ignata seju izkropļoja dusmu grimase. Jau kalsns, jo tikai dvēsele varēja noturēties, viņš acumirklī kļuva noguris, it kā viņa ķermenis būtu nonācis «piespiedu» režīmā, izdedzinot savas niecīgās iekšējās rezerves. Acis bija dziļi iekritušas, tajās bija redzams zināms vājprāts – nanīti strādāja šķībi, nekonsekventi – viņu «palīdzība» izskatījās ļoti apšaubāma.