Читать книгу Pārmaiņu vēji онлайн

Pēc piecām minūtēm es biju pilnā kaujas gatavībā.

– Nu, mēs varam izvākties!

Jura apmierināti iesmējās un vēlreiz ar plaukstu noglāstīja savas melnās, nevienmērīgi apgrieztās ūsas. Tie bija viņa lepnums, un viņš tos valkāja ar cieņu. Kad jautāju, kāpēc ūsas ir nelīdzenas, viņš tikai pamāja ar rokām un teica, ka «draugs, tu neko nesaproti no tā» un ka tas ir vajadzīgs. «Tas ir pats tzimis [1],» viņš paziņoja. Kas tas par dzīvnieku, es viņam nejautāju, jo baidījos drauga acīs likties nezinošs.

Es pats nenēsāju ūsas un nekad nedomāju tās audzēt. Un, starp citu, es joprojām domāju, ka viņi noveco un nemaz nerotā cilvēku. Ir tikai daži cilvēki, kuriem patiesi piestāv ūsas. Un, lai gan man katru dienu ir jāraizējas, lai atbrīvotos no liekā apmatojuma virs augšlūpas, es tomēr nekad to neizaugšu.

Mēs ar Juru iekāpām ratiņos un, uzņemot ātrumu, pazudām tuneļa pilnajā tumsā. Mūsu ceļu apgaismoja parasta petrolejas lampa. Tas, protams, nespīdēja īpaši labi, bet tas tomēr bija labāk nekā nekas.

Kad mēs sākām tuvoties Ladožskajai, Jura pēkšņi man jautāja:

– Klausies, Oļeg, par ko tu sapņoji?

– Kad?

– Nu, šodien, pirms es tevi pamodināju.

– Es neatceros. Un kas?

– Jā, vienkārši. Jūs atkārtojāt: «Nē, nē, nevajag!» Ko, tu redzi murgus?

Es mēģināju atcerēties, par ko sapņoju. Kas mani pamudināja kliegt šādus vārdus? Maz ticams, ka sapnis bija erotisks, tad es vienkārši nebūtu teicis «nē». Varbūt tie tiešām ir murgi?

Es pēkšņi atcerējos. Jau otro nakti pēc kārtas sapņoju par to pašu. Par to, kā iguanodons vispirms apmierināts guļ uz Ledus pils jumta un pēc tam aprij mani. Dīvaini, bet šoreiz es nevis pamodos, bet skatījos, sapnī, protams, kā ķirzakai līdzīga būtne nograuž vispirms vienu kāju, tad otru, tad sāk ķert manas rokas… Paldies Dievam Jura mani pamodināja un izglāba no manas «pilnīgās» bojāejas.

Ilgi domāju, vai pastāstīt draugam par savu sapni vai tomēr labāk to nedarīt. Pēc daudzām mocībām es beidzot nolēmu viņam izstāstīt visu, kā tas notika. Tiklīdz es pabeidzu, Jura klusi iecirtās, saskrāpēja pakausi un teica: