Читать книгу Pārmaiņu vēji онлайн

Pjotrs Danilihs un Lešijs noliecās pār Jaguāru.

– Yaga, kā tev iet? Neklusē, atbildi!

«Es… redzu…,» Jaguārs aizsmacis noklepojās, «balta gaisma.» Jā… gaisma. Viņš… man zvana.

– Jaga, Jaguārs! – Pjotrs Daņilihs iesaucās un uzsita draugam pa vaigu. – Lešijs, viņš ir maldīgs.

«Atstājiet viņu, mēs viņu tik un tā nesaņemsim, un viņš netiks ārā,» nomākts sacīja Suhari. – Met viņu šeit.

– Nu, es nē! – Lešijs spītīgi teica. – Mēs viņu ņemsim līdzi. Lai kas tas būtu vajadzīgs.

– Gaisma! – Jaguārs turpināja atkārtot. Viņa seja kļuva krītaina, un viņš izgaisa. – Tātad tas ir tas, kas… notiek pēc… nāves.

– Goblin, sasodīts, vismaz mazliet padomā. Ja mēs viņu vilksim, tad arī mēs tiksim ieskrūvēti. Kāpēc riskēt ar viņu dzīvībām, viņš tik un tā neizdzīvos!

«Jūs nevarat atstāt viņu šeit!» – Lešijs kliedza. Viņa skatiens bija ļaunprātības pilns, bet kaut kur dziļi dvēselē viņš saprata, ka Suhari runā patiesību, Lešijs vienkārši negribēja ar to samierināties. Acīmredzot viņam Jaguārs bija kaut kas vairāk nekā tikai darba biedrs.

– Suhari taisnība, mēs viņu atstāsim šeit.

– Un tu arī tur dosies, Pēter?

«Šeit miris viņš var mums kalpot labāk nekā miris mūsu stacijā.» Jā, tas būs nedaudz necilvēcīgi, bet, ja vilksim līdzi Jaguāru, tad visi gulēsim.

Ignorējot Lešija neizpratnē skatienu, Pjotrs Daņilihs izņēma no savas mugursomas granātu, spriežot pēc paštaisītas izskata, un ielika to Jaguāram rokā. Viņš pārstāja atkārtot vārdu «gaisma» un, satiekot komandiera acis, tikai pamirkšķināja, piekrītot un pieņemot no viņa prasīto.

«Ardievu, Jaguar,» vārdi Pjotram Daņiliham bija grūti, taču tajos bija daudz no tā, ko viņš gribēja pateikt, taču viņam nebija laika.

«Nāc, mums jāiet,» Ostaps paskatījās uz Jaguāru un skrēja uz eskalatoriem.

Šajā brīdī ieradās vairāk «sarkano». Šoreiz viņu bija daudz vairāk, un viņi radīja daudz nopietnākus draudus nekā tie, kurus bijām nogalinājuši piecas minūtes iepriekš.

– Bēdziet, Ostap un es viņus aizturēsim, – es kliedzu, labi zinādama, ka pakļauju riskam ne tikai sevi, bet arī Ostapu, viņam neprasot, bet viņš pat nedomāja iebilst.