Читать книгу Sniega gūstā онлайн

«Tu man neteici,» es nočukstēju.

– ES gribēju. Bet tas viss notika tik ātri, mīļā. Viņšburtiski nogāza mani no kājām.

– PAR.

Es pat nebiju pārsteigts, ka viņa tik ilgi gaidīja, lai man pateiktu. Galu galā es nebiju viņas prioritāšu sarakstā. Bet manas krūtis joprojām sāpēja. Es biju viņas meita; mana māte apprecējās, un es par to nemaz nezināju. Cik tas viss ir mulsinoši.

– Dankans teica, ka varētu atbraukt ciemos. Tev tas ir jādara, Snieg. Es nejautāju.

– Skola…

– Jūs tik un tā pabeigsit pēc divām nedēļām. Tad vari nākt. Es jau runāju ar direktori. Šis ir tavs pēdējais semestris, un pēc skolas beigšanas tu dzīvosi pie mums.

– Kas? – es atcirtu. – Es jau teicu, ka strādāšu šeit pēc…

«Neapšaubāmi, mans dārgais.» Mēs par to runāsim vēlāk. Man tagad jāiet. Mēs tikko atgriezāmies no medusmēneša, un man vēl ir jāizpakās.

Viņa nolika klausuli un es gandrīz atmetu telefonu pret sienu. Uhh!

Nekādā gadījumā!

Māte vai Dankans, lai kurš tas arī būtu, nespēja mani pārliecināt par pretējo.

* * *

Pēc divām nedēļām es atrados netālu no Dankana muižas. Ak, viņš bija bagāts. Nāvīgi bagāts.Viņa īpašumam jābūt divreiz lielākam par mūsu īpašumu. Karalis savā pasaulē. Es nebiju pārsteigts: viņš bija tieši tāds cilvēks, kuru medīja mana māte.

Es gāju augšā pa taku, kas veda uz milzīgām koka dubultdurvīm. Tur jau mani gaidīja sulainis.

– Labrīt, Vaitas jaunkundze. Es esmu Džordžs. Priecājos iepazīties, lūdzu, ienāc.

Es pamāju vīrietim un pasmaidīju. Viņam vajadzēja būt apmēram piecdesmit. Viņa plikā galva bija spīdīga, un uz viņa drēbēm nebija neviena nelīdzena auduma. Viņa kurpes bija nospodrinātas, un viņš stāvēja taisni, atņēmis no manis mazo koferi, neko nerunājot.

Nu.

Es sekoju viņam iekšā, paskatījos apkārt. Māja bija milzīga un nevainojami tīra. Atklāti sakot, man patika savrupmājas modernais, bet tajā pašā laikā senatnīgais izskats. Nelikās mājīgi, bet auksti arī nebija.

– Kur ir mana māte?

Sulainis – Džordžs – gāja augšā pa kāpnēm, un es viņam sekoju.

– Viņa gāja iedzert tēju ar draugiem, kā vienmēr sestdienās.