Читать книгу Miroņa miljoni онлайн

Telpa, kurā ienāca desmit vīri, panākumu satraukti, bija tukša, tāpat kā visas pārējās telpas. Visur bija putekļi, uz grīdas gulēja bundžas, izsmēķi, izlietotas šļirces un dažas iespiedušās kastes.

– Rack, noliec avīzes, – Beldjajs pavēlēja. – Paskatīsimies, cik šeit ir.

Maisu saturs tika izliets uz izklātām avīzēm. Visi kļuva klusi.

«Te ir pie velna…» čukstēja bandīts ar iesauku Barboss un sniedzās pēc paciņām.

Beldjajs viņu atgrūda.

– Noliec grābekli! Tu dabūsi savu, nepīsi!

Dyba atnesa apjomīgu tukšu koferi. Beldjajs paņēma paku, saplēsa iepakojumu un skaitīja rēķinus.

«Pieci simti papīra par simts dolāriem, gurķis par gurķi, un tas ir piecdesmit tūkstoši,» viņš teica.

– Un cik tas būs rubļos? – Barboss ķērka, jau paspējis uz aci novērtēt kopējo sagūstītās naudas summu.

«Mēs to izdomāsim bez jums,» Beldja nomurmināja.

Viņš pavilka koferi sev pretī un sāka tajā salikt saiņus vienmērīgās kaudzēs. Pēc ceturtdaļas stundas viss medījums pārcēlās uz turieni.

– Kā ar dalīšanos? – Barboss iesaucās. – Vienojāmies uzreiz dalīties!

«Tagad, kad zaļumi ir saskaitīti, mēs tos sadalīsim,» skarbi atbildēja vadītājs. – Kopā mums ir septiņi citroni, trīs simti piecdesmit tūkstoši. Uzreiz ielikām trīs lemmas kopējā fondā…

To dzirdot, Barboss pat sašutumā satricināja. Trīs miljoni dolāru kaut kādā kopējā fondā! Ir skaidrs, ka Beldjajs nolēma uzlikt savu spalvaino ķepu šai naudai.

Lai gan Barboss bija mantkārīgs, viņam pietika prāta, lai klusētu.

«Tāpēc paliek četras lemmas, trīs simti piecdesmit tūkstoši,» vadītājs turpināja. «Diba un es paņemsim divus laimus – tāda bija vienošanās no paša sākuma.» Pārējo mēs sadalām starp deviņiem, ieskaitot Sjomu.

– Sjomas daļa ir jāsamazina! – kliedza bandīts ar iesauku Nariks. «Viņš nepiedalījās lietā, viņš tikai noskatījās!»

– Varbūt savu daļu vajadzētu samazināt? – Raks nomurmināja.

– Labi, Narik, pārtrauciet tirgu! – atskanēja balsis.

– Kas tas par kopējo fondu? – jautāja milzīgais, varenais Urkāns, kas viss bija no savītiem muskuļiem. «Es neko nedzirdēju, ka mēs par to būtu vienojušies.»