Читать книгу Aizraujoša ģeogrāfija онлайн
Nogurusī meitene apsēdās uz soliņa pie metro ieejas un alkatīgi ieelpoja maģiskās pasaules gaisu. Lai gan pēc Dena teiktā, viņa ir spēcīga burvis, šoreiz būt neredzamai paņēma daudz viņas spēka. Varbūt tas ir tāpēc, ka viņa ne tikai berzēja sevi pār pirmo kārtu. Tas ir labi, viņa to izdomās vēlāk. Un kā viņas jaunā paziņa uzzināja, kā izskatās pirmais slānis? Vai viņš tur jau ir bijis kopā ar citu burvi? Vai arī viņš to var izdarīt pats, viņš tikai taupa spēkus, jūs nabaga buržuāzi!
– Viņi mani aizvilka pie pilsētniekiem, uzsēdināja uz brūnās sodas kastes, un man joprojām nebija laika šim goblinam policistam pateikt, ka esmu izcils dzejnieks…
«Tu darīsi sevi zināmu vēlreiz,» Dens pamāja ar roku uz staba piestiprinātās reklāmas virzienā.
«Poliglots burvis. 456-78-90».
Pūķis nodrebēja no sava nelaipnā skatiena.
4. nodaļa. Par krievu slengu un japāņu dzejniekiem
Vecais Metodijs sēdēja virtuvē un dzēra tēju ar avenēm, kad atskanēja durvju zvans.
«Cik viņi ir ātri,» viņš pakratīja galvu un devās to atvērt.
Dabas māte nav apveltījusi sirmgalvi ar metra augstumu ar cepuri, ja ne zemāku.
Lēkādams, viņš karājās pie roktura, un durvis atvērās. Uz sliekšņa stāvēja garš, platiem pleciem vīrietis, tieva meitene, kas bija nedaudz īsāka par viņas pavadoni, un mājdzīvnieks pūķis, kas pie krūtīm satvēra krāsainu piezīmju grāmatiņu.
– Vai jūs man piezvanījāt, kungi? – vectēvs iešņukstēja bārdā.
Un vecā vīra mati bija biezi, gari un cirtaini. Pat viņa gaiši brūnie mati nebija kļuvuši sirmi, neskatoties uz to, ka šim vīrietim varēja būt vismaz simts gadu. Un, ja ņem vērā dzīves specifiku uz otro slāni, tad visi trīs simti. Bet, spriežot pēc viņa uzvedības un enerģijas, kas bija pārpildīta, likās, ka vectēvam pirms nedēļas bija apritējuši divdesmit.
– Jā, dārgais Metodij, – nekromants sacīja, uzliekot roku uz sirds. – Mani sauc Daniels, šī ir mana draudzene Alīna, un šis ir mans melnais pūķis.
«Nāc iekšā, nāc iekšā,» burvis nomurmināja, atverot viesiem bibliotēkas durvis.
Un visi trīs iegāja vienīgajā telpā, kuru īpašnieks pamatoti nosauca par grāmatu glabātuvi.