Читать книгу Spoku sargs онлайн

– Jā… Lieta tāda, ka viņai vajag komunicēt ar vienaudžiem. Viņai pietrūkst draugu.

– Es jums piekrītu, bet mūsu ciemā skolu slēdza pirms pāris gadiem, jo nebija bērnu. Bet es padomāšu par taviem vārdiem.

– Paldies. «Ar labu nakti,» viņa atvadījās un iegāja savā istabā, kas atradās pretī Dašas istabai.

Lēnām gāju pa koridoru, klausoties vēja gaudošanu ārā. Nebrīnīšos, ja naktī snigs.

Kad es piegāju pie sava vectēva istabas, es dzirdēju viņu krākam un gāju garām, lai gan es ļoti vēlējos vēlreiz apspriest šo jautājumu ar naudas aizdevējiem un Gorinu. Ja man būtu nauda, es nolīgtu detektīvu un negrauztu savas smadzenes, bet man tas būs jāizdomā pašam.

Pēc tēva nāves man sāpēja sirds, tāpēc neko neiedziļinājos un nepievērsu uzmanību tam, kas notiek apkārt. Bet tagad esmu apņēmības pilns par katru cenu izšķetināt šo mudžekli un tikt līdz patiesībai.

Tiklīdz es apgūlos, es uzreiz aizmigu. Man atkal bija sapnis, kurā es biju imperators. Šoreiz kopā ar ģenerāļiem skatījos kartē un pārdomāju plānu uzbrukumam kaimiņvalstij. Viss bija tik īsts, ka es pat sajutu tabakas dūmu smaku no pīpes, ko turēju zobos.

Nākamajā rītā, kā gribēju, sāku meklēt pavāru. Es nolēmu viņu meklēt starp mūsu subjektiem, kas dzīvo tuvējā ciematā.

Naktī uzsniga pirmais sniegs, kas gandrīz viss nokusa un palika tikai uz zāles un kritušajām lapām. Uzvilkusi vilnas mēteli un ietinusies šallē, izgāju uz ielas un devos uz ciematu, kas bija redzams starp retajiem bērziem.

Es zināju daudzus savus priekšmetus personīgi, tāpēc pirmā lieta, ko es nolēmu darīt, bija viņiem pajautāt. Tuvākā māja, kas stāvēja netālu no ceļa, piederēja vietējam ārstam Zaharam Jevgeņevičam. Lai gan viņš pats bija kalsns un maza auguma, viņa sieva bija pieklājīga, sarkanvaigu matrona. Man likās, ka šādai sievietei jāprot labi gatavot.

Pēc ilga klauvējiena durvis nedaudz atvērās un parādījās miegainā ārsta seja.

– Jūsu Ekselence? Vai kaut kas notika ar Afanasiju Petroviču? – viņš satraucās.

– Nē, nē, ar vectēvu viss ir tāpat. Lai gan es uztraucos, ka viņam ir vajadzīgs tik ilgs laiks, lai viņš kļūtu labāks. Tomēr tagad esmu atnācis pie tavas sievas,» es atbildēju.