Читать книгу Rudmatainās meitenes piedzīvojumi онлайн
Neviļus es raudāju. Viņš joprojām bailīgi skatījās uz mani:
– Mammu, es… Vai tu mani atpazīsti?
Man bija tik žēl šo zēnu, jo izrādās, ka viņam nav neviena, izņemot mani… Es paskatījos viņam acīs, saspiedu plaukstu – viņa pirksti bija kā ledus:
– Es tevi atceros un vienmēr atcerēšos. Un es vienmēr tevi atpazīstu, es vienmēr tevi redzu, pat tumsā…
Es pasmaidīju:
«Bet es daudz ko neatceros vispār vai atceros lēkmes un sākumu… Es nevienam par to neteicu, baidīdamies, ka viņi pasmiesies vai čukstēs man aiz muguras… Vai arī paņems situācijas priekšrocības. Bet vai tu man palīdzēsi? Vai tu vari man pateikt? Vai pastāstīsi man kaut ko, ko es neatceros?
Viņš norija siekalas un dedzīgi pamāja:
– Protams, mammu, neuztraucies, tu visu atcerēsies! Es būšu tuvu. Un… Vai atceries augustu?
Es atspiedos krēslā un pilnīgi sirsnīgi atbildēju:
– Nē, es nemaz neatceros… Kas ar viņu notiek?
Man šķita, ka Kamils atviegloti nopūtās:
– Redzi, mammu…
Viņam nebija laika neko pateikt. Spēcīgi klauvēja pie ārdurvīm, aiz loga parādījās gaismas un skaļa balss kliedza:
– Viņa Svētības un svētās draudzes vārdā, atveriet!
7 nodaļa
Kamils pielēca kājās, pat pustumsā bija skaidrs, cik bāls viņš bija kļuvis:
– Mammu, tu kaut ko saproti?!
Es pakratīju galvu, mans kakls bija sauss, es nevarēju runāt…
Mājā dega sveces, cilvēki metās ārā no istabām, visi bija pusģērbušies, tikai Vereti iznāca gandrīz saģērbusies, pietrūka tikai vāciņš un atslēgas uz jostas. Es ievēroju, ka viņai bija skaisti šokolādes krāsas mati, kas sasieti zemā kūciņā. Viņa noraizējusies paskatījās uz mums:
«Mums tas būs jāatver, pretējā gadījumā viņi vienlaikus izņems durvis un logus…»
Vereti stingrā solī piegāja pie durvīm, atvilka aizbīdņus – un vestibilā ielauzās bruņoti cilvēki, vairāki rokās bija aizdedzinājuši lāpas. Visi vīrieši bija ģērbušies melnā no galvas līdz kājām, pat viņu sejas bija paslēptas zem melnām maskām.
Gājiena beigās bija ļoti maza auguma vīrietis, gandrīz rūķis, garā melnā halātā, uz krūtīm mirdzēja liels amulets, tīri skūto seju neaizsedza maska, bet galva bija paslēpta zem kapuces..