Читать книгу Nosaukts par eņģeli онлайн

Tā Andželīna gāja, galvu uz leju, pa asfaltu, saplaisājušu un caurumiem klātu, kas jau bija piepildīts ar lietu, kas sajaukta ar netīrumiem, un pārvērtās melnās peļķēs. Dažas no tām bija diezgan dziļas un apjomīgas.

Ejot apkārt, veikli manevrējot starp tām, lai nejauši neuzkāptu uz kājas un nesamirktu, Andželīna gāja, lēkdama pāri rievām ar ūdeni, iegrimusi domās.

Starp citu, Andželīna bija sapņotāja un mīlēja fantazēt un vienkārši domāt, vai viņa bija viena pati ar sevi. Un šoreiz, domājot par kaut ko savu, viņa gāja, neko apkārt nemanot, līdz ietriecās no cilvēka veidotā sienā.

– Skaties, kur tu dosies. Vai tu esi mākoņos? – jaunietis iesaucās.

Andželīna pacēla skatienu un ieraudzīja Dimku, ar kuru kopā mācījās līdz devītajai klasei tuvējā vidusskolā.

Dimka bija cirtaini blonda, dzīvespriecīga un labsirdīga. Vienmēr ar humoru un jokiem viņš bija līderis visos uzņēmumos un arī klasē.

Andželīna bija maza kautrīga meitene un tikpat domīga kā tagad. Vienmēr sevī viņa gandrīz nevienu neielaida savā pasaulē.

Bet Dima spēja sasniegt savu noslēgto, neatkarīgo sirdi. Viņš vienmēr lika viņai smieties ar saviem jokiem. Un tā kā smiekli ir labākais relaksētājs visam nopietnajam, puiši ātri atrada kopīgu valodu. Viņš jokoja – viņa izplūda smieklos. Tiesa, bērnu draudzība toreiz neizdevās. Vai nu puisis baidījās atklāti runāt par savām jūtām, vai arī Andželīna nedeva viņam iespēju.

– Čau, Dim.

– Sveiks, kādu laiku neesmu tevi redzējis. Kas notiek? Neprecējies?

– Nē, es tevi gaidu. Ha.

"Es vienmēr zināju, ka man nav līdzvērtīgu. Tādu foršu vīru kā es neatradīsi. Varbūt kādreiz aiziesim pastaigāties? Vai arī ejam kaut kur?

– Aiziet. Kur mēs iesim?

– Ja vēlies, varam atnākt pie manis, iedzert tēju un atcerēties skolas laikus.

– Nāc, es zinu, kāpēc tu mani sauc uz mājām.

"Paskatieties paši, tad jūs nožēlosit, ka palaidāt garām šādu vīra kandidātu."

– Jā, protams, es to nožēlošu. Labi, man ir darbs, man jāskrien. Čau!

– Čau, topošā sieva! – smejoties, neapgriezies, puisis, kā ierasts, rādot savu slaucamo gaitu, devās virzienā, kurā devās.