Читать книгу Mans piekšnieks demons онлайн

Edgars Auziņš

Mans piekšnieks demons

1. nodaļa

"Tūlīt ir skaidrs, ka sieviete ir atnākusi," gara auguma vīrietis perfekti pieguļošā uzvalkā ar riebumu rāda ar pirkstu uz mana Ford Fiesta sarkanajām mucām. "Sasodīti pareizi, es iemetu savu sile pie ieejas." Dzīvokļu komitejas priekšsēdētājs no otra stāvlaukuma gala ar varikozām kājām bez žēlabas klibo uz durvju pusi, un šī govs ieņēma direktora vietu un izgaisa. Neatkarīgi no tā, cik gadus esmu nodzīvojis, mani moka viens un tas pats jautājums: kāpēc viņi vispār drīkst brīvi staigāt pa ielām? Šīs sievietes?

Viņa druknais kompanjons saprotoši pamāj ar galvu un atgriežas pie liela, melna apvidus auto stūres, kas izskatās pēc katafalka.

Savas mierīgās dabas dēļ mani nav tik viegli aizvainot, bet šim vīrietim tas izdevās. Pirmkārt, es neesmu sieviete, bet pievilcīga sieviete ar divām augstākajām izglītībām, diezgan kopta un savu vērtību zinoša. Un kas tur slikts, ka es novietoju savu auto tukšā vietā? Tam nav ratiņkrēsla attēla vai V.I.P. emblēmas. Es varu pieiet un lūgt viņam atvainoties par šādu rupjību, bet man ļoti trūkst laika.

Skatoties uz sevi biroja ēkas stikla durvju atspulgā, dodos iekšā un ātri dodos uz liftu. Valerijevičs laikam jau vemj un vemj. Sešos no rīta viņš nebija slinks man piezvanīt, lai atgādinātu par tikšanos ar šo poligrāfijas magnātu. Ja viņi vienosies par piegādēm, ģenerālis uz nedēļu dosies reibumā, lai svinētu. Tas ir labi, lai. Un pēdējā laikā viņš ir bijis tik dusmīgs kā suns, kurš ievēro diētu bez olbaltumvielām. Vismaz palutini viņu ar savu parakstu tēju.

– Nu, cik ilgi tu jau esi, Ļub? – Valerijevičs nolec no dīvāna, seja saspringusi, deniņiem mirdz sviedru lāses. Krekls arī zem padusēm slapjš. Eh, kā es varu ieteikt viņam pārbaudīt vairogdziedzeri? – Ždanovam vajadzētu nākt klajā jebkurā brīdī. Viņš ir nopietns puisis un viņam nepatīk kavēties.

Es sniedzos somā, pasniedzu viņam Kleenex un apsēžos uz dīvāna.

– Kāpēc tu esi tik sajūsmā, Vit? Līdz sanāksmei atlikušas vēl četras minūtes. Neviens nekavējās. Sākt agrāk par norunāto laiku ir sliktas manieres, starp citu. Varbūt tas Igors Vjačeslavovičs ir drukas dievs, bet mēs arī tam neesam izgriezti.