Читать книгу Reklāmdevējs trimdā ļaunajiem онлайн

"Es nesaprotu FAQ," vecā sieviete izvilka un pavilka zilās šalles galus uz sāniem, ciešāk pievelkot to zem zoda. – Kāpēc mums tas ir vajadzīgs?

– Un es zinu, es zinu! – puisis ar nagiem, tas pats, kurš šorīt smīnēja uz soliņa pie vārtiem, entuziastiski iesaucās. "Mēs ievilināsim cilvēkus un tad nobiedēsim viņus līdz žagas!" Tas liks tev pasmieties!

Puscilvēks sarauca pieri, vicināja spalvainās ķepas un saburzīja kaķa ūsas. Viņš gribēja kaut ko teikt, bet viņi viņam neļāva.

Kāds cits iesmējās, cilvēki sāka runāt, un Vasilija kliedzieni noslīka troksnī. Viņš lūdzoši paskatījās uz priekšnieku. Tihomirs, ņēmis mājienu, trāpīja pa katlu.

– Jā, pagaidi! – Vasilijs beidzot varēja iestarpināt. "Mēs nevienu nebiedēsim." Vienkārši ļaujiet viņiem iet, skatieties un maksājiet par to naudu. Vai arī viņi nes ēdienu, vai ko jums vajag? Izveidojiet sarakstu, un mēs to ņemsim.

Viss apklusa.

Vecais vīrs ar dzeloņaino bārdu izspļāva.

"Tātad tas nozīmē, ka jūs liksit ļaudīm bezkaunīgi raudzīties uz mums, nolādētajiem?" Vai Kazimirs tevi sūtīja?

– Mani neviens nesūtīja!

– Jā, viņš sūtīja, viņš to sūtīja! Šķiet, ka ar mūsu pazemojumu viņam nepietiek, viņš grib, lai mēs vispār pārstātu dzīvot!

– Nelieši, burvju rokaspuiši, ko tu tiec! Viņš nolēma mūs sapīt ar meliem, atņemt mums pēdējo gribu!

Vasilijam pie kājām nokrita ne pārāk precīzi izmests ābola serdenis. Otrais trāpīja viņam vēderā.

– Ak, ļaunais gars! – nāca no pirts. – Iebāz tikai galvu, es tevi applaucēšu!

– Pagaidi! – atskanēja raudāšana.

Marjaša, pietvīkusi, nāca uz priekšu, nostājās starp Vasīliju un pūli, salikusi rokas uz gurniem un dusmīgi sacīja:

– Kāpēc tu tik ātri spriest! Mēs no rīta devāmies pie vecmāmiņas Jarogņevas, un, ja Vasjai tiešām būtu ļauni plāni, viņa būtu sapratusi. Viņa domās nav ļaunuma! Padomājiet par ko citu: mēs tikām izsūtīti, jo Kazimirs teica, ka mēs protam tikai netīrus trikus un godīgiem cilvēkiem sabojāt dzīves, bet, ja mēs šeit dzīvosim labāk nekā kaimiņi, ko tad cilvēki teiks? Mēs visiem parādīsim, ka burvis pret mums meloja veltīgi, un tad varbūt mūsu trimda pienāks gals!