Читать книгу Reklāmdevējs trimdā ļaunajiem онлайн
Plaisās bija tumšas sūnas, un vienkāršiem un nekrāsotiem māla podiem garos plauktos bija noapaļotas malas. No sijām karājās garšaugu ķekari vai nu ēdienam, vai smaržai. Viss iekārtojums sastāvēja no soliem, galda zem balta galdauta, vienas lādes un augstas plīts. Un gultu vietā aiz auduma aizkariem ir šīs gultas, kā vilciena augšējās gultas, tikai platākas un garākas, nosedzot visu sienu. Nav jauka vieta, kur nokrist.
Vasilijs paberzēja muguras lejasdaļu.
Pa atvērtajiem logiem un durvīm ielidoja vējiņš. Kaut kur tālumā blēja kaza, ķiķināja zosis, bet visādi citādi viss bija neparasti klusi. Ne mašīnas, kas pabrauc zem jūsu loga, ne skaņas signāli, ne kaimiņš ar urbi. Nekādas veļasmašīnas grabēšanas aiz sienas, ne skaņas, ka televizors strādā, ne mūzika no skaļruņiem, ne sarunas, ne kliedzieni – nekā, it kā pasaule būtu gandrīz tukša.
– Kas tad tu esi? – jautāja Tihomirs, kad Vasilijs apsēdās pie galda. – Kā jūs nonācāt mūsu novadā? Mēs jau kasījām galvu, domādami, vai jūs nemedījāt ļaunos garus. Jarčuks atkal dzied tādas dziesmas…
"Es esmu reklāmdevējs," Vasilijs saskrāpēja uzacis, domādams, kā to izskaidrot. – Piemēram, ir sociālais tīkls…
– Kas tas ir? – priekšnieks samiedza acis. – Sēna? Dragnet?
– Tā, teiksim, ir vieta, kur ir daudz cilvēku. Un tā viņi tur sazinās, apmainās ar ziņām…
– A! Tātad visa mūsu volosta ir sociālais tīkls, it īpaši, ja ir gadatirgus. Viņi tur savos dienvidu reģionos kaut ko izdomās, tas būtu acīmredzami… Ko tad dara reklāmdevēji?
"Piemēram, ir izstrādātājs," sacīja Vasilijs un izlaboja, atkal redzot Tihomirova acīs pārpratumu: "Viņš ceļ mājas."
"Galdnieks," vecākais teica ar zināmu pārmetumu.
– Ļaujiet galdniekam. Un tas nozīmē, ka es nāku klajā ar cre… – Vasilijs nopūtās. "Es izdomāju šos vārdus, lai slavētu viņa darbu." Cilvēki viņu atpazīst un vēršas pie viņa.
– Vai tu kliedz gadatirgos?
– Kas? Nē.
– Vai jūs stāvat pie veikaliem un aicināt cilvēkus?
– Nē, es rakstu un atlasu bildes…
– A! Jūs gleznojat zīmes. Ak, un kā jūs runājat dienvidu reģionos, jūs neko nevarat saprast. Nu kaut kā mēs viens otru sapratām, un labi. Kāpēc jūs tikāt izsūtīts? Vienkāršie cilvēki, tiešām, nekad nenāk pie mums…