Читать книгу Mana tēva advokāts онлайн

"Mani sauc Uļjana," caur sakostiem zobiem nomurmināju, nometot sveicienu. Šis boor vēl nav izpelnījies manu pieklājību.

– Ko es teicu? – vīrietis bija pārsteigts.

"Uļjana," es atkārtoju, "nav Uļja." Kas tad tu esi?

Otrā līnijas galā bija dzirdami smiekli. Es satvēru telefonu cik vien stipri vien varēju, lai nemestu to pret sienu. Es neticēju, ka cilvēki tiešām var būt tik stulbi. Man likās, ka šis vīrietis par mani ņirgājas.

– Es esmu jūsu tēva advokāts Ļevs Jurjevičs Davidkovs. Tu pats mani sauc. Tavs tētis tev tur atstāja vēstuli, viņam tas bija jādara. Vai esi izlasījis?

Nevarēdama to izturēt, es skaļi iebļāvos. Man šķita, ka visa māja to dzirdēja.

– Vai tu mani izjoko?! ES zinu, kas tu esi! Beidz būt rupjš, pretējā gadījumā es tevi atlaidīšu ellē. Jūs lieliski sapratāt manu jautājumu. Es nekad neesmu tevi redzējis vai dzirdējis. Tad kāpēc mans tēvs ar jums sazinājās? Kāpēc man tagad tev zvanīt?

Šķiet, ka šis Ļevs Jurjevičs bija bezbailīgākais cilvēks uz Zemes. Vai arī viņš pilnībā nesaprata, kas ir mans tēvs un kas es. Jo viņš nemainīja savu piekāpīgo toni. Likās, ka tas pat pastiprinājās.

"Ulečka, mīļā, neesi tik nervozs." Viss ir kārtībā. Es pazīstu tavu tēti daudzus gadus. Un es…

– Nekavējoties pārtrauciet. – pārtraucu vīrieti. "Tu neuzdrošinies runāt ar mani tādā tonī." Tu jau esi nonācis lielās nepatikšanās, un, ja tā turpināsi…

Šoreiz dīvainais advokāts nolēma mani pārtraukt. Jāpiebilst, ka viņš tiešām mainīja savu toni un runas veidu. Tikai pavisam citā virzienā, nekā biju gaidījis.

– Ko tad? – viņš izaicinoši jautāja. Jautājums izklausījās ļoti agresīvi. – Ko tu man darīsi? Vai arī tu man draudi ar kādu citu? Tad kurš? Mani ļoti interesē, ko jūs varat darīt manā labā.

Es atvēru muti un sastingu. Es absolūti negaidīju, ka kāds šajā pasaulē varētu ar mani tā runāt. It īpaši tas, kurš man sniedz pakalpojumus. Tas… tas bija… vienkārši nedzirdēts!

– Atveseļojies? – Ļevs Jurjevičs pēc pauzes jautāja. – Lieliski! Tagad klausieties mani uzmanīgi. Es runāšu ar jums, kā es vēlos. Jo viss, kas ir tavs, pieder man. Viss līdz pēdējam aktīvistam, līdz pēdējam santīmam. Es varu tev pateikt, lai tūlīt ej ellē, ja vēlos. Un vēl jo vairāk, ja vēlos, es varu beigt ar tevi samīļot. Es centos būt laipns, bet, tā kā jums tas nepatīk, sazināsimies citādi. Tagad tu paņemsi savu slaido dupsi un pēc stundas būsi Monako restorānā. Ja jūs kavējat, tā ir jūsu problēma. Es negaidīšu. Tāpēc jūsu interesēs ir ierasties agri. Tiekamies vēlāk, Uļja.