Читать книгу Akadēmija. Bēgšana no vajāšanas онлайн
– Imperatora suņi! Ikviens paliek savā vietā un esi gatavs identitātes skenēšanai! – atskan lorda Ešuera balss. Viss iekšā paliek vēsāks, ja viņš ir man pa pēdām, tad es jau esmu miris.
Tavernā valda kņada. The Copper Fox ir pazīstama ar savu ļoti likumpaklausīgo sabiedrību. Suņi iebrūk zālē, taču apmeklētāji tos atgrūž, un sākas kautiņš.
Es izmisīgi steidzos apkārt, meklējot veidu, kā aizbēgt, suņi ir labākie no labākajiem, viņiem pietiek ar pāris minūtēm, lai atjaunotu kārtību, un, ja šajā laikā es neizdomāju, kā aizbēgt, es turpat nomiršu.
Durvis aizšķērso vairāki dzinējsuņi, bet logs gaiteņa pretējā galā izrādās brīvs. Turot savu somu tuvāk, es sāku spiesties pretī logam.
– Noliecies! – kaķa balss atskan brīdī, kad viņam pār galvu pārlido krēsls, nu, ne velti es viņu baroju. – Viņi tevi pamanīja, skrien!
Es ielaužos skrējienā un izlecu pa atvērto logu, piezemējos uz kājām un uzreiz uzlieku tempu. Aiz viņa atskan lāsts, un viņam aiz muguras izlec divi dzinējsuņi.
Par laimi, taverna atrodas Lāča ķepas ciema nomalē, tieši aiz kura paveras blīvs mežs, kurā dzīvo daudz savvaļas dzīvnieku.
Es steidzos, cik ātri vien varu, cerībā, ka viņi man nesekos uz tik postošām vietām.
Vajātāji neatpaliek, pat tad, kad izbraucu cauri vējgāzei, sāku vest viņus tuvāk purviem.
Mēneša pavadīts šajās vietās, es varu šeit orientēties pat ar tausti. Kaķis palīdz, brīdinot par zariem un izciļņiem. Man ir durstoša sāpes sānos, dauzīšana deniņos, un manā acu priekšā sāk peldēt jau tā neskaidra aina. Es nevarēšu ilgi šādi skriet.
Pagrūdis, es izskrienu plašā izcirtumā un sāku kāpt lielā ozola kokā. Tās leknais vainags mani pārklās. Pēc skriešanas elpošana ir īsa, bet cenšos neelpot.
Izcirtumā parādās divi cilvēki. Nelielu gaisa strūklu virzu uz krūmiem otrpus izcirtumam.
– Šeit viņa ir! – kliedz viens no suņiem un tie metas pa nepareizo taku.
Es izmantoju maģiju, lai izveidotu šūpuļtīklu un sāku krist aizmirstībā. Es nevarēšu ilgi slēpties.
Es atveru acis ar pirmajiem saules stariem. Es sūtu nelielu izlūkošanas sfēru. Aplidojis izcirtumu, skauts atgriežas pie manis, neko neatradis.