Читать книгу Akadēmija. Bēgšana no vajāšanas онлайн

"Vivjena Leina, tas ir prieks," viņa paspieda izstiepto roku.

– Vai jūs uztraucaties par viņu vai par sevi? – Taša jautāja.

"Abus," es godīgi atzinu.

"Es arī esmu nedaudz noraizējies, jo man šī ir iespēja izlauzties starp cilvēkiem."

– Atvainojiet? – Viņa neizpratnē pamirkšķināja acis.

– Es esmu no Deloittes, mazas pilsētiņas uz dienvidiem no šejienes. Ģimenē esam pieci cilvēki un tāpēc vecāki nevar apmaksāt manu izglītību. Hound Academy ir laba stipendija un pilnīgs atbalsts,” Taša pasmaidīja.

"Es saprotu, akadēmija ir laba iespēja izpausties, un turklāt viņi garantē darbu," es gribēju nedaudz novērst uzmanību un vēl parunāt ar Tašu, tomēr mūs pārtrauca sekretāres balss.

– Vivjen Leina, kārto testu.

Viss iekšā palika auksts. Ja vien Makss nepiegāzās.

"Lai veicas," Taša mani apskāva.

Nelokāmām kājām es uzkāpu uz lieveņa.

Lielā, plašā zālē sēdēja atlases komisija trīs cilvēku sastāvā.

"Vivjen Lein, nāc uz apļa centru," vīrieša balss skanēja kā pērkons, un viņš pats bija ļoti iespaidīgs. Garš un tik platiem pleciem, ka likās, it kā viņš būtu apsēdies pie bērnu galda.

Viņa neviļus paspēra soli atpakaļ.

"Din Rorn, jūs biedējat mūsu pretendentu," sirms vīrietis ar garu bārdu un mazām brillēm šķībi paskatījās uz viņu. "Lūdzu, Vivjen," vīrietis norādīja uz apļa centru un es ieņēmu norādīto vietu.

Mana sirds mežonīgi pukstēja, nezinot, kam gatavoties.

"Rektora kungs, jūs esat pārāk laipns pret piekritējiem," iesaucās sieviete, kas sēdēja pa labi no rektora, liekot zvanīt vāciņam ar zvaniņu uz viņas galvas. Ragana, tikai viņi valkā tādas cepures.

Tikmēr sieviete samiedza zaļās, kaķim līdzīgās acis un centās smaidīt. Iegūtā grimase kopā ar viņas košo sarkano lūpu krāsu izskatījās rāpojoši. Uzreiz atcerējos Džeku, putnubiedēkli, ar kuru mans vectēvs aizbaidīja putnus no zemeņu dobēm. Jāatzīst, ka viņam labi padevās arī bērnu biedēšana.

"Prāns Ritori, ja mēs vēlamies redzēt visu, uz ko šī meitene ir spējīga, tad mums nevajadzētu viņu biedēt," pavirši sacīja rektors. Bija sajūta, ka rektors garīgi nobolīja acis.