Читать книгу Pēdas pagātnē онлайн

Maksims paņēma piezīmju grāmatiņu, kas gulēja uz naktsskapīša pie mātes gultas, un pasniedza to viņai.

– Tu laikam dedzi ziņkārībā?

–Jā! – viņa atrakstīja. —Kā pagāja priekšnieka vizīte?

– Ļoti labi. Tavai mammai būs darbs robežpunktā.

–Vai viņa gatavos? “Dusjas seja izcēlās platā smaidā.

Maksims klusi iesmējās.

– Kāpēc gatavot? Nē, negatavo. Mamma atcerēsies savu jaunību un strādās par feldšeri.

–Tas ir lieliski! Viņa ir tik nomākta, ka mēs sēdēsim tev uz kakla… – viņa rakstīja. —Vai mamma ir laimīga?

– Man šķiet, ka viņa ir laimīga. Par to, kurš sēdēs uz kakla. Vai jūs zināt, kā pagatavot pankūkas?

Dusja pārsteigumā iepletās acis.

– Vai es priekšpostenī vārīšu robežsargiem pankūkas? – viņa pierakstīja uz papīra vēl vienu frāzi.

– Tātad, vai jūs varat to izdarīt vai nē?

–Protams es varu.

"Nu, jums būs ko darīt," Maksims iesmējās. – Es mīlu pankūkas. Starp citu, kā jūs jūtaties pret vārītu kondensēto pienu?

–Ļoti pozitīvi – viņa rakstīja. —ES viņu mīlu.

"Tad es jums to pagatavošu katru reizi, kad jūs gatavojaties mani pabarot ar pankūkām."

Un es arī noķeršu lasi tev un tavai mammai, lai tu ar mammu katru dienu ar karotēm var ēst sarkanos ikrus. Starp citu, pankūkas būs labas gan ar vārītu iebiezināto pienu, gan sarkanajiem ikriem.

–Man ļoti patīk šīs izredzes, Maksim Aleksandrovič. Es jau gribu ātri aizlidot uz mūsu robežas priekšposteni, – viņa steidzīgi rakstīja.

– Es priecājos par tavu garastāvokli. Apsoli man, ka tu tur bieži paliksi.

–ES apsolu. Es saprotu, ka skumjas ir veltīgas, jo dzīve ir skaista. Bet man jāatzīmē, ka ir viens “bet”, kuru jūs neņēmāt vērā. To, kas notika ar mani un manu mammu, diez vai var saukt par skaistu. Bet, tomēr, es centīšos nesabojāt kopējo ideālistisko ainu…

– Tu esi ļoti gudrs! – Maksims viņu apbrīnoja. – Klimam ir paveicies ar tevi…

–Nu, es nezinu, vai viņam paveicās? – viņa ātri uzrakstīja. “Bet tad viņa brīdi padomāja, pēc tam zīmulis atkal dejoja viņas piezīmju grāmatiņā. —Ja tomēr palikšu kurls, tad būšu ideāla sieva gan kurls, gan mēms, proti, nekādu problēmu, tikai plusi: meitene nedzird, nav sašutusi, tikai dzemdē bērnus. Visi apkārtējie vīrieši šad un tad teiks: “Klim ir nepārprotami paveicies ar sievu”…